Divu banku skandāli
Iespējams, lielākais naudas atmazgāšanas skandāls Eiropas vēsturē – tā raksturo naudas atmazgāšanas skandālu “Danske Bank” Igaunijas filiālē. Pastāv aizdomas, ka caur tās kontiem no 2007. līdz 2015. gadam plūduši aptuveni 200 miljardi eiro tā sauktās netīrās naudas. “Danske” arī maldināja uzraugošās Igaunijas valsts iestādes.
Igaunijas domnīcas “Praxis” vadītājs Tarmo Juristo vērš uzmanību uz 2011. gada rādītājiem – Igaunijas filiāle tad nodrošināja 11 % no visas "Danske Bank" peļņas (pirms nodokļu nomaksas), kaut gan tā veidoja tikai pusprocentu no kopējiem bankas aktīviem.
“Šādu neatbilstību nav iespējams nepamanīt! Ja kāds nopelna desmit vai divdesmit reižu vairāk nekā tādu pašu aktīvu īpašnieks citur, tad tam ir jāpievērš uzmanība. Ir jāuzdod jautājums, kā tas ir iespējams, kas notiek. Normālajos apstākļos tas nozīmētu, ka kāds uzņemas lielu risku. Tas dāsni atmaksājas, taču tas var norādīt uz šaubīgām lietām.
Tātad viens no diviem: vai nu kāds bija pilnīgi nekompetents vai arī kāds Skandināvijā nevēlējās to pamanīt,” norāda Juristo.
Sistemātiskus aizdomīgus pārskaitījumus ilgstoši nemanīja arī citas bankas vadība Skandināvijā. Gada sākumā Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT ziņoja par naudas atmazgāšanas skandālu "Swedbank" Igaunijas filiālē. Iespējams, acis pievēra uz aptuveni 3,7 miljardu eiro izcelsmi. Aptuveni 50 bankas klienti nav veikuši reālu uzņēmējdarbību.
Izmeklē aizdomīgās lietas
Pašlaik apjomīgas lietas, kas skar abas minētās bankas, izmeklē Igaunijas prokuratūra.
„Tās ir ļoti sarežģītas lietas. Mums ir jānoskaidro, kādi patiesie notikumi saistībā ar naudas atmazgāšanu raisījās banku vēsturē. Taču kopš tā laika mainījās gan sabiedrība, gan pašas bankas. Šodien kredītiestādes ir daudz stiprākas, noteikumi – stingrāki, šos kriminālnoziegumus daudz veiksmīgāk palīdz apkarot digitālās tehnoloģijas. Ir daudz labāka sadarbība starp privāto un publisko sektoru, kā arī uzraugošajām iestādēm. Tas nozīmē, ka izmaiņas ir daudzas. No savas puses, protams, ir tiešām ļoti svarīgi pierādīt šos gadījumus, doties uz tiesu un saņemt atbildes, kuras no mums prasa sabiedrība,” uzsver Igaunijas ģenerālprokurore Lavlija Perlinga.
Taču ar šo Igaunijas finanšu jomas nedienas nebeidzās. Novembra beigās Zviedrijas televīzija izgaismoja problēmas arī skandināvu banku grupas SEB meitasuzņēmumā Igaunijā. No 2008. līdz 2016. gadam aizdomīgi klienti caur to pārskaitījuši astoņus miljardus eiro. “SEB banka” vēlāk atzina – aizdomīgu klientu ir bijis ap divsimt. Taču šo gadījumu prokuratūra vēl nav sākusi vērtēt.
Ministra pārmetumi bankām
Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme sarunā ar Latvijas Radio uzsver – šī nav Igaunijas banku, bet gan ziemeļvalstu banku problēma. „Jo vairāk mēs atklājam, kas ir noticis, jo skaidrāks ir tas, ka mātesuzņēmumos vai nu zināja par aizdomīgu naudu, kas tika sūtīta uz Igauniju, vai arī uzbūvēja neefektīvus kontroles mehānismus un apzināti darīja to tā, lai neviens par to nenestu atbildību,” saka Helme.
Finanšu ministrs pārmet SEB un „Swedbank" nevēlēšanos atbilstoši rīkoties pēc finanšu inspekcijas aizrādījuma. Kredītiestādes visu noliedza un sniedza maldinošu informāciju.
„Ne visi netīrie stāsti no iepriekšējiem gadiem ir tikuši izgaismoti.
Mums ir jāsaprot, ka nākamajos mēnešos publiski kļūs zināmi arī citi skandalozi gadījumi,” pauž ministrs.
Pastiprinās cīņu ar naudas atmazgāšanu
Ministrs Helme arī uzsver – lielākā daļa naudas atmazgāšanas gadījumu ir notikusi pirms 5-10 gadiem. Pašlaik Igaunijas valdība jau esot izdarījusi daudz, lai situāciju mainītu. Izveidota finanšu inspekcija un policijas nodaļa cīņai pret naudas atmazgāšanu. Nākamgad šīm iestādēm papildus piešķirti divi miljoni eiro, tajās pieņem papildu darbiniekus.
Divas bankas – “Danske” un “Versobank” – Igaunijā ir aizvērtas, vēl divas – apvienotas.
Savas dusmas par naudas atmazgāšanas skandāliem neslēpj Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu. „Jūs Latvijā arī sastapāties ar šādām problēmām un pieņēmāt grūtus lēmumus. Tagad ir mūsu kārta. Mēs nepieļausim, ka varētu tikt atrasti veidi, kā Igaunijā atmazgāt naudu!
Ja tas būtu manā varā, tad es visus naudas atmazgātājus iesēdinātu cietumā. Viņiem palaimējās – es šos lēmumus nepieņemu,” pauž Reinsalu.
Igaunijas likumdevēji gatavojas pieņemt vairākus likumprojektus, kas ļaus nākamā gada janvārī pieņemt ES direktīvu par naudas atmazgāšanu. Tostarp paredzēts ievērojami pastiprināt naudas sodus par administratīviem pārkāpumiem, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu. Pēc finanšu ministra vārdiem, sodi varēs sasniegt desmitus vai pat simtus miljonus eiro.
