Igauņi retāk pērk alkoholu Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Igauņi pērn ir retāk pirkuši alkoholu Latvijā, secināts Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta veiktajā analīzē. Iepirkšanās kritums ir lielākoties saistīts ar akcīzes nodokļa samazināšanu Igaunijā, kā arī daļēji ar pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem.

Tikai 23% Igaunijas iedzīvotāju pērn bija iegādājušies alkoholu Latvijā. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo gadu laikā.

Vēl 2019. gadā 33% igauņu vismaz reizi bija devušies uz Latviju, lai nopirktu dzeramo, bet 2018. un 2017. gadā viņu bija vēl vairāk – ap 35% no pieaugušo iedzīvotāju skaita.

Igauņi retāk pērk alkoholu Latvijā
00:00 / 03:11
Lejuplādēt

Galvenais iemesls, kādēļ igauņi retāk dodas uz Valku un citām Latvijas pierobežas vietām pēc vīna, alus vai šņabja, ir cena. Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta direktore Marje Josinga norādīja, ka 2019. gadā Igaunijā samazināts akcīzes nodoklis un tādēļ Igaunijā alkohols tagad ir tikai nedaudz dārgāks nekā Latvijā.

Līdz ar to daudziem vairs neatmaksājas doties garā braucienā uz Latviju, lai iepirktu dzērienus.

Pētījums arī parāda, ka salīdzinoši neliela daļa igauņu brauc uz Latviju speciāli pēc alkohola. Tie ir tikai 6% pieaugušo iedzīvotāju. Vēl 2017. gadā tādu bija 17%. Daudzi dzērienus iepērk pie reizes, kamēr apciemo Latviju citos nolūkos. Tādu cilvēku 2020. gadā bija 18%, bet gadu iepriekš – 24%. Līdz ar to arī šeit ir vērojams samazinājums.

Lielu nozīmi spēlē arī tas, kurā Igaunijas reģionā cilvēki dzīvo. Gandrīz puse Igaunijas dienvidu iedzīvotāju speciāli brauc uz Latviju pēc alkohola. Tas ir skaidrojams ar to, ka viņiem ir jāpavada mazāk laika ceļā un tas prasa arī mazākus izdevumus.

Turpretī Igaunijas ziemeļos dzīvojošie cilvēki alkoholu mūsu valstī pārsvarā pirka garāmbraucot.

Daudzi igauņi pērn izmantoja iespēju apceļot Latviju un Lietuvu tā dēvētā Baltijas ceļošanas burbuļa ietvaros un pie reizes nopirka arī dzērienus.

Pētījumā ir arī secināts, ka igauņi alkoholu pārsvarā pērk sev. Ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri konjaka vai cita alkoholiska dzērieni pudeli nes kādam dāvanā. Mazāk ir kļuvis arī to, kas atved dzērienus draugiem par naudu. Gandrīz neviens nenodarbojas ar alkohola tālāko pārdošanu.

Tāpat igauņi Latvijā iepērk arī ēdienu un degvielu. Tomēr arī šo cilvēku skaits pērn ir samazinājies. Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Maits Paltss intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka pārrobežu tirdzniecības apjomi būtu samazinājušies arī tad, ja nebūtu pandēmijas.

Tomēr Paltss uzskata, ka nākamā gada 1. maijā gaidāmais akcīzes nodokļa kāpums dīzeļdegvielai var no jauna pamudināt igauņus doties iepirkties uz Latviju.

Cilvēki uzpildīs automašīnu, braucot caur Latviju, vai dosies uz mūsu valsti no pierobežas reģioniem un pie reizes nopirks arī pārtiku un alkoholu.

KONTEKSTS:

Tā sauktais alkohola karš ar Igauniju kulmināciju sasniedza 2019. gada vasarā, kad igauņi samazināja akcīzes nodokli grādīgajiem dzērieniem. Latvija nolēma atbildēt un izdarīja to pašu, lai noturētu igauņu un somu alkohola pircējus Latvijā, kas šeit atstāj savu naudu.

Latvijā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tika plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā. Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos.  

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Igaunijas parlaments no 2019. gada 1. jūlija samazināja akcīzes nodokli alkoholam par 25%, tādējādi apdraudot Latvijas pierobežas tirdzniecību. Latvijas valdība, reaģējot uz Igaunijas akcīzes nodokļa izmaiņām, samazināja akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 15% līdz 2020. gada martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti