Koalīcijas politiķi par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču publiski runā gluži kā par nelaiķi - vai nu labu, vai neko. Turklāt izskatās, ka viņa palikšanu mūsu nacionālās bankas vadītāja amatā vēl uz sešiem gadiem varētu atbalstīt arī opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) skaidro, ka nav pamata mainīt labi strādājošo bankas vadītāju: „Tādus vīrus, varētu teikt dzelzs vīrus, nekur pasaulē nemaina vienkārši bez iemesla, ne Eiropā, ne pasaules demokrātiskajās valstīs. Nacionālo banku vadītāji, veiksmīgi vadītāji ir arī stabilitātes garants nacionālai valūtai, finanšu sistēmai, monetārai sistēmai."
Arī pats Rimšēvičs paudis apņemšanos vadīt Latvijas Banku vēl sešus gadus. No janvāra, kad mūsu valsts pievienosies eirozonai, Rimšēvičs kļūs arī par Eiropas Centrālās bankas padomes locekli. Tas nozīmē, ka viņš kopā ar pārējiem kolēģiem Frankfurtē piedalīsies lēmumu pieņemšanā par visas eirozonas finanšu un monetāro politiku.
Nekādu citu būtisku izmaiņu Latvijas Bankas darbā līdz ar lata nomaiņu uz eiro nebūšot. „Iespēja piedalīties lemšanā par tiem noteikumiem, kas valda eirozonā, tā ir būtiska izmaiņa, no tāda viedokļa. Bet strukturāli, protams, ka izmaiņu lielu nebūs. Darbinieku skaitā arī lielu izmaiņu nebūs. Iespējams, ka mēs kādus sešus, septiņus ekonomistus vai citus speciālistus pieņemsim darbā vēl, jo informācijas plūsma starp Rīgu un Frankfurti pilnīgi noteikti pieaugs spēcīgi," norāda Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.
Tas, ka mūsu valstij vairs nebūs savas nacionālās valūtas, nebūt nenozīmē, ka daļai Latvijas Bankas darbinieku vairs nebūs ko darīt. „Skaidrā nauda mums ir apgrozībā jālaiž. Tātad skaidrā nauda nekur nepazūd pēkšņi no 1. janvāra," saka Latvijas Bankas pārstāvis.
Maksājumu sistēmām ir raiti jāturpina darboties. Neviens Frankfurtes vai Briseles rūķis to Latvijas Bankas vietā neizdarīs," saka Grāvītis.
„Tāpat ir jāturpina apkopot valsts maksājumu bilance, statistika ir jāturpina vākt. Jāturpina ieguldīt un apsaimniekot ārvalstu zelta rezerves." Dažiem darbiniekiem slodze pat palielināšoties, jo uz sanāksmēm Frankfurtē, kur atrodas Eiropas Centrālās bankas galvenā mītne, būs jābrauc arī bankas speciālistiem. Tas nepieciešams, lai kopā ar pārējo valstu kolēģiem sagatavotu lēmumus, par kuriem vēlāk balsos direktoru padome.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs jaunās pilnvaras salīdzina ar 1993. gada situāciju, kad lata kurss vēl nebija piesaistīts eiro un tādēļ bija brīvākas rokas: „Latvijas Bankai būs jālemj par visas eirozonas monetāro politiku un tas ir ļoti nopietns izaicinājums. Mēs atgriežamies pie sākotnējas neatkarības, nevis pārējas perioda, bet tikai daudz, daudz augstākā līmenī un ar lielāku atbildību."
No nākamā gada beigām slodze pieaugšot arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), kas uzrauga bankas. Tas nebūs saistīts ar eiro, bet gan ar to, ka lielo banku uzraudzību daļēji pārņems Eiropas Centrālā banka. Līdz ar to arī šiem speciālistiem būs biežāk jābrauc uz Frankfurti.
FKTK vadītājs Kristaps Zakulis iepriekš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka mūsu valstī daļēji uzraudzītas no Eiropas puses varētu būt trīs bankas - "Swedbanka", SEB un AB.LV. „Ir virkne būtisko jautājumu, kā kapitāla pietiekamības jautājumi, likviditātes jautājumi, risku novērtēšana. Šīs lietas tiks primāri risinātas no Eiropas Centrālās bankas, protams, ciešā sadarbībā ar mums kā nacionālajiem uzraugiem," sacīja Zakulis.
Pārējo banku uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veiks kā līdz šim.
