Panorāma

PB: augstskolu finansēšanā jāņem vērā sasniegumi un inovācijas

Panorāma

L.Straujuma prognozē, ka "Citadeles" pārdošana varētu ieilgt

Komercbankas boikotē "nolikto atslēgu principu"

Ievieš «nolikto atslēgu» principu; divas bankas pamet valsts «ģimenes mājokļa» programmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai gan darba grupa un atbildīgā komisija iepriekš noraidīja ieceri paredzēt Maksātnespējas likumā "nolikto atslēgu principu" fiziskajām personām, Saeima ceturtdien tomēr nobalsoja par šī principa iekļaušanu likumā –  tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru. Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei

Negaidīti - nolikto atslēgu princips 

Saeima, izskatot Maksātnespējas likuma grozījumus trešajā lasījumā, nobalsoja par tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) priekšlikumu, kas būtībā paredz „nolikto atslēgu principu”.

Grozījumi paredz, ka „pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis."

Šis princips gan atteiksies tikai uz kredītiem, kurus bankas izsniegs pēc šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus. 

Ņemot vērā krīzes negatīvās sekas mājsaimniecībām, grozījumi atvieglos saistību izpildi reāli maksātnespējīgām personām ar pārāk lielām saistībām – no 7114 eiro līdz 5000 eiro tiek samazināta minimālā prasījuma summa maksātnespējas procesa uzsākšanai, process tiek padarīts lētāks, kā arī ir ierobežots kreditoru pieteikšanās termiņš,” skaidro par likuma grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Saeimā ceturtdien atbalstītās izmaiņas nosaka īsākus maksātnespējas procesa termiņus atkarībā no parādsaistību apjoma.

Parādsaistībās no pieciem līdz simts tūkstošiem eiro tas būs gads, no simts tūkstoš līdz 300 tūkstošiem eiro  - divi gadi, no 300 tūkstošiem un vairāk - trīs gadi.

„Aptuveni 95 procenti no visiem privātpersonu kredītiem ietilpst gada termiņā, un jaunais regulējums ļaus atgriezties ekonomiskajā apritē iedzīvotājiem, kas cietuši krīzē un nevar nomaksāt, piemēram, hipotekāro kredītu. Viena gada laikā samaksājot vienu trešdaļu no minimālās algas un administratora izdevumus, varēs atbrīvoties no 100 tūkstoš eiro lielām kredītsaistībām. Protams, ir jāiziet bankrota procedūra un jāpārdod ķīla, bet atlikušo saistību dzēšanas termiņš būs krietni īsāks. Šī ir kompromisa redakcija starp finansēšanas nepieciešamību tiem, kas vēlas iegūt jaunas dzīves platības un cilvēkiem, kas aizņēmušies un nespēj atmaksāt kredītus,” skaidroja Ozoliņš.

Līdz šim praksē parādu dzēšanas termiņi atkarībā no parādnieka ienākumiem nereti pārsniedza trīs gadus.

Paredzēts arī samazināt parādsaistību sliekšņus, lai privātpersonas varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7114 eiro uz 5000 eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 000 eiro attiecībā uz parādiem, kas iestāsies gada laikā.

Privātpersonas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas persona to nespēj samaksāt.

Līdz ar izmaiņām paredzēts iekļaut pavisam jaunu nodaļu par valdes locekļu atbildību maksātnespējas procesā. Uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild ar saviem personīgajiem līdzekļiem par nodarītajiem zaudējumiem parādniekam, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Parādniekam turpmāk nekavējoties būs tiesai jāiesniedz juridiskās personas maksātnespējas pieteikums, ja pastāvēs kāda no trīs likumā minētajām pazīmēm - ja parādnieks nespēs ilgāk nekā divus mēnešus nokārtot savas parādsaistības vai saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiks aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī, ja parādnieks nespēs nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā noteiktās saistības.

Likuma grozījumi papildina pašreizējo regulējumu ar jaunu normu, nosakot parādniekam pienākumu pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma nekavējoties sniegt viņam visas ziņas par TAP pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus. Tāpat parādniekam būs jāapliecina, ka TAP pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumenti atbilst oriģinālajiem.

Kredītņēmēju apvienība vērtē divējādi

Latvijas Kredītņēmēju apvienība grozījumus vērtē divējādi. „Šis nolikto atslēgu princips pēc būtības nav nolikto atslēgtus princips, jo tas ir caur maksātnespējas princips. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāsāk maksātnespēja,” saka apvienības valdes loceklis Aivars Rudi.

Tomēr, raugoties kopumā uz nākotnes kredītpolitiku, Rudi norāda, ka pieņemtās likuma izmaiņas, veicinās atbildību starp kredītņēmēju un kredītdevējiem. Kārtība nozīmēs dažādus ierobežojumu un, iespējams, kaut kādā mērā tas mazinās kreditēšanu, kas jau tagad neesot apjomīga.

No otras puses, Rudi negatīvi vērtē garos termiņus saistību dzēšanas procedūrā. „Mēs cerējām, ka šis process kļūs īsāks visiem, ne tikai mazo saistību apmēros.”

Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Aivars Rudi
00:00 / 02:27
Lejuplādēt

Bankas iebilst

Latvijas Radio korespondente Madara Fridrihsone gan prognozē, ka pret likumu būs iebildumi gan Latvijas Komercbanku asociācijai, kur jau iepriekš paredzēja, ka „nolikto atslēgu” principam būs negatīva ietekme uz banku darbību, gan arī  Sertificēto administratoru asociācija, kurai varētu būt iebildumi pret administratoru pielīdzināšanu amatpersonām. Līdz ar to asociācijas varētu lūgt prezidentam nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Vēlāk ceturtdien pēcpusdiena Latvijas Komercbanku asociācija paziņojumā medijiem informēja, ka 

 aicinās Valsts prezidentu neizsludināt šos likuma grozījumus un nodot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo „nolikto atslēgu” princips būtiski apgrūtinās hipotekāro aizdevumu izsniegšanu, bremzējot tautsaimniecības attīstību un ģimeņu dzīves apstākļu uzlabošanu.

LKA izsaka dziļu nožēlu par Saeimas atbalstītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas no 2015. gada 1.janvāra turpmāk izsniedzamajiem kredītiem Latvijā ievieš tā saucamo „nolikto atslēgu principu”, būtiski saīsina fizisko personu saistību dzēšanas termiņus maksātnespējas procesā un veicina vispārēju saistību nepildīšanas kultūras izplatību.

Pēc šo grozījumu akceptēšanas faktiski zaudē nozīmi arī plānotā valsts atbalsta programma ģimenēm mājokļa iegādei. „Apbrīnojami slikts parlamenta deputātu lēmums mūsu ģimenēm, īpaši jaunajām ģimenēm,” vērtē LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

LKA jau iepriekš brīdinājusi, ka grozījumi, būtiski atvieglojot fizisko personu maksātnespēju, padarīs nepieejamus hipotekāros aizdevumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, ģimenēm nebūs iespējams uzlabot savus mājokļa apstākļus – lai segtu likuma radītos riskus, bankām būs jāapsver iespēja palielināt kredīta pirmo iemaksu pat virs 40%, un var pieaugt arī aizdevuma procentu likme.

„Kreditēšanas strauja samazināšanās negatīvi ietekmēs arī citas nozares, būtiski – tādu darbaspēka ietilpīgu nozari kā būvniecība. Īpaši apdraudēta būs hipotekāro kredītu izsniegšana Latvijas reģionos, kur ir mazaktīvāks nekustamā īpašuma tirgus, un cietēji būs reģionu iedzīvotāji, kam būs ierobežotas iespējas uzlabot savus dzīves apstākļus. Tāpat kopumā cietīs Latvijas biznesa vides vērtējums, investīciju piesaiste un ekonomiskā attīstība,” brīdina bankas. 

Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace kritizē Saeimas atbalstītos grozījumus, jo „nolikto atslēgu” princips liks bankām palielināt nepieciešamo pirmās iemaksas apjomu līdz pat 40%. Viņa arī uzsver, ka divas lielās bankas jau paziņojušas par savas dalības apturēšanu valsts programmā ģimenes mājokļa iegādei.

Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace
00:00 / 02:46
Lejuplādēt

”Mēs vērsīsimies pie Valsts prezidenta aicinot šo likumu neizsludināt, bet nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Mēs saredzam, ka šie likuma grozījumi absolūti nav ne Latvijas ekonomikas, ne ģimeņu interesēs. Tie apdraud hipotekāro kreditēšanu nākotnē, jo stāsies spēkā no 1. janvāra.

Šādas prasības īstenojot kredītu cenā un riska prasībās varētu būtiski palielināties pirmā iemaksa, ko bankas jautā kā līdzdalības maksājumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei vai uzlabošanai.

Atsevišķas bankas ir minējušas, ka šī iemaksa varētu pārsniegt pat 40%, kas ir milzīga problēma sakrāt ģimenēm šāda apjoma līdzekļus, kā arī jautājums ir par procentu likmēm,” saka Melnace.

«Swedbank» un «SEB bankas» izstājas no «ģimenēm mājokļa» valsts programmas

Pēc Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimas galīgajā lasījumā „Swedbank” un „SEB banka” nolēmušas apturēt līguma slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei. Bankās norāda, ka grozījumi būtiski samazinās ģimeņu iespējas iegādāties jaunu mājokli.

„Pavisam nesen valdība izstrādāja īpašu atbalsta programmu, kas ģimenēm palīdzētu saņemt aizdevumu, kaut arī nav izdevies sakrāt visu pirmajai iemaksai nepieciešamo summu. Šodien pieņemtais likums piespiedīs aizdevējus palielināt gan pirmās iemaksas summu, gan paaugstināt aizņēmēja ienākumu kritērijus, kas šo atbalsta programmu padara bezjēdzīgu. Sanāk, ka likumdevējs ar vienu roku cenšas veicināt kredītu pieejamību, bet ar otru to būtiski bremzē,” skaidro Ainars Balcers, „Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.

„Šis Saeimas lēmums būtiski maina līdzsvaru hipotekārās kreditēšanas jomā un rada neskaidrību par nosacījumiem, ko aizdevēji turpmāk spēs piedāvāt klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei. Visticamāk, līdz ar „nolikto atslēgu principa” ieviešanu, būtiski pieaugs pirmās iemaksas apjoms, kas klientiem jānodrošina hipotekārā aizdevuma saņemšanai,” norāda „SEB bankas” prezidents Ainārs Ozols.

Bankas ieskatā, pēc šādu grozījumu ieviešanas aizdevēji nespēs piedāvāt mājokļu aizdevumus uz tādiem nosacījumiem, kas ir pieejami Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši klientiem reģionos. „Savu jēgu zaudēs arī valsts atbalsta programma, jo tās galvenais mērķis bija samazināt pirmās iemaksas apmēru,” norāda Ozols. 

Ar visiem klientiem, kuri bija reģistrējušies iespējai saņemt aizdevumu mājokļa iegādei ar valsts atbalstu, bankas sazināsies laikā individuāli.

Kopumā likuma grozījumi trešajā lasījumā pieņemti ar 88 balsīm "par", nevienam nebalsojot pret un neatturoties.

Latvijā kopš 2010.gada rudens ir spēkā vienots Maksātnespējas likums, kas regulē gan fizisko, gan juridisko personu maksātnespējas procesa norisi – procesa sākšanu, norisi un noslēgšanu, kā arī nosaka katras iesaistītās puses tiesības un pienākumus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti