Runājot par Baltijas valstis pavisam nesen plosījušo krīzi profesors Džefrijs Frankels atzina, ka pievienojas Latvijas izvēlētā krīzes pārvarēšanas modeļa kritiķa Pola Krugmena viedoklim. Viņa ieskatā, Baltijas valstu pieredzi citviet pasaulē nebūtu iespējams atkārtot.
„Manuprāt, jums bija ļoti stipra politiskā griba nedevalvēt valūtu, jo jūs gribējāt pievienoties eirozonai. Citās valstīs tik smagas krīzes laikā politiskais spiediens veikt devalvāciju nebūtu pārvarams. No otras puses, jūs esat maza, atvērta ekonomika, un šādās mazās atvērtās valstīs ieguvumi, ko sniedz atteikšanās no nacionālās valūtas var atsvērt zaudējumus. Tādēļ līdzīgām valstīm, iespējams, būtu ko mācīties no jums,” LTV atzina Frankels.
Par spīti kritikai, Latvijas iestāšanās eirozonā, viņaprāt, bija saprotams un loģisks solis.
„Cilvēkiem no malas, protams, izskatās dīvaini, ka eirozonas krīzes laikā valstis joprojām grib tajā iestāties un arī iestājas. Bet no otras puses, savu vēsturi neizvēlas, un, ja mērķis ir pietuvoties rietumiem un norobežoties no Krievijas, arī šis var būt labs laiks šādai rīcībai,” norādīja Frankels.
Viņš arī uzsvēra, ka, ņemot vērā Krievijas ekonomikā notiekošos procesus, arī tās kaimiņvalstīm būtu jābūt piesardzīgākām prognozējot savu ekonomisko izaugsmi.
„Daudz kas ir atkarīgs no naftas cenas, ļoti daudz tika iztērēts Olimpiskajām spēlēm, bet tagad, Ukrainas krīzes dēļ daudzi Rietumu investori ir zaudējuši uzticību Krievijas likumu spēkam, viņi ir nobažījušies, ka var savas investīcijas neatgūt. Tas viss Krievijas ekonomiku šobrīd ir padarījis ļoti viegli ievienojamu, un, ja tā kritīs, ietekmi izjutīs arī valstis, kuras Krievijai ir tuvu un aktīvi tirgojas ar to,” brīdināja Frankels.
Arī Latvijas Banka nesen samazinājusi iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi, no 4 līdz 3,3%, pamatojot to tieši ar Krievijas un Ukrainas notikumu radīto neskaidrību.
