„Viens avots ir procentu maksājumi tam aizdevumam, ko Latvija saņēmusi no starptautiskajiem aizdevējiem jeb tā dēvētā „troika”: Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālā bankas un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Ir vairāki starptautiski apstākļi, kas šādu avotu padarītu īpaši pieejamu. Viens apstāklis ir tāds, ka Eiropas Parlaments šī gada sākumā pieņēma ziņojumu par to, ka minētā „troika” ir pieļāvusi vairākus nopietnus pārkāpumus finanšu krīzes laikā, slēdzot memorandus par aizdevumu ar dalībvalstīm,” skaidroja Keris.
Tādēļ, Kera ieskatā, Latvijai būtu jāvienojas ar EK „uz minētā parlamenta lēmuma pamata, izmantojot to, ka Latvija ir daudz cietusi un viens no EK augstiem ierēdņiem ir no Latvijas, būtu tikai taisnīgi izpildīt parlamenta lēmuma otro daļu, proti, darīt visu iespējamo, lai mazinātu negatīvās sekas”.
Savukārt pret to iebilda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), norādot, ka valdība nolēmusi palikt pie 1% budžeta deficīta.