Kopš 2015. gada ieviests brīvprātīgais saistītais atbalsts gaļas liellopu nozarē, proti dalībvalstis pašas varēja lemt, vai atbalstus konkrētās nozarēs ieviest vai ne. Taču atbalsta ieviešanu strikti regulē Eiropas Savienība. Palīdzība bija paredzēta sektoriem, kuri nonākuši ekonomiskās grūtībās, bet tagad dati rāda, ka gaļas lopu ganāmpulki Latvijā pieaug, sekojoši Eiropā rit diskusijas par iespējamu atbalsta atcelšanu. Vairāk stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns:
''Ritot laikam un skatot šībrīža skaitļus, redzam, ka dzīvnieku skaits nozarē tomēr pieaug diezgan strauji un būtiski. Eiropas Komisija redz ražošana pajoma pieaugumu un norāda, ka mūsu lēmumi jāpārskata un jāpārvērtē, jo regula tomēr nosaka, ka atbalsta mērķis ir saglabāt ražošanu. Atbalsts var būt tikai kā stimuls esošās ražošanas apjoma saglabāšanai, nevis palielināšanai.''
To, vai atbalstu gaļas liellopu audzētājiem likvidēs pilnībā vai nogriezīs tikai daļu, ministrija vēl nekomentē, jo tieši šobrīd Eiropas Komisija gatavo priekšlikumus grozījumiem regulās. Neizslēdz arī iespēju, ka atbalsts tiks saglabāts līdzšinējā apjomā.
Kādas darbības veiksim, skaidri varēsim pateikt tikai šī gada rudenī. Vispirms jāzina, kāda veida regulas grozījumi būs, kādus pienākumus mums tie izvirzīs.''
''Mums bija paredzēts palielinājums liellopu gaļas nozarē, sākot ar 3,3 miljoniem eiro 2015. gadā, pakāpeniski pieaugot līdz pat 7 miljoniem 2020. gadā. Bet, ja būs jāveic kaut kādas izmaiņas, tad, protams, finansējums būs jāsamazina.
Pērn dzīvnieku skaits, par kuriem Latvijā piešķirts šis atbalsts, ir 51 tūkstotis gaļas liellopu. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2013. gadā, kopš tā laika nozarē bijis kāpums ik gadu. To apstiprina arī Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs Rihards Valtenbergs. Taču lopkopis iezīmē arī ilggadējas problēmas, kas gaļas lopu nozarei liedz attīstīties ar produkciju vietējā tirgū:
''Liellopu gaļas nozare tagad galvenokārt balstās uz izvestajiem lopiem, ko mēs atdodam frančiem, itāļiem, turkiem. (..) Mēs nevaram konkurēt ar [ievesto] kontrabandas gaļu. Ar Francijas, Vācijas zemniekiem mēs varam konkurēt, pie mums gaļa ir lētāka. Francijas zemniekam ir sešreiz lielākas subsīdijas, kautuvē maksā divreiz vairāk par kautķermeni nekā mums. Mums maksā 2 eiro ar kapeikām kilogramā, pašizmaksa ir 4-7 eiro; mēs nevaram ražot ar zaudējumiem. Jaunie zemnieki, kas rakstīja projektusn un iegādājās gaļas lopus, lai varētu attīstīt savu saimniecību, lai varētu dzīvot laukos, viņi bija paļāvušies, ka no 2015. li`dz 2020.gadam būs atbalsts. Tā kā Eiropai mēs neesam vajadzīgi kā ražotāji, bet tikai kā patērētāji...''
Ropažu pusē zemnieku saimniecības ‘’Mauriņi’’ vadītājs Indulis Līdacis gaļas lopu nozarē darbojas vairāk nekā 20 gadu un arī atzīst, ka pārstrādes sektorā augsta liellopa gaļas iepirkuma cena nekad īsti nav bijusi. Tādēļ lopkopis prognozē, ka bez atbalsta daudzas saimniecības pastāvēt nevarēs:
''Parēķināsim - vienas govs uzturēšana gadā ir 500-600 eiro vismaz. Ja, nododot kautuvē, mēs nedabūjam ne tuvu tam, tad... saprotiet paši... Dzīvo lopu eksportā - kamēr ņema Turcija, bija labi. Pagājušajā gadā tas beidzās, itāļu izsoles nams arī nedod tās cenas, arī ir grūtāk.''
Zemnieku ieskatā ganāmpulka pieaugumu kopumā valstī veido nevis ekonomiskā augšupeja esošajās saimniecībās, bet gan jaunas mazas saimniecības un tie zemnieki, kas pārnākuši no piena sektora. Pērn šajā atbalsta pozīcijā gaļas lopu zemniekiem izmaksāti aptuveni 3,7 miljoni eiro.
