Iespējamais satiksmes ministrs Vitenbergs vēlas turpināt ostu reformu 

Nacionālās apvienības (NA) uz satiksmes ministra amatu nākamajā valdībā virzītais Jānis Vitenbergs (NA) vēlas turpināt ostu reformu. Tā politiķis trešdien izteicās intervijā Latvijas Radio. 

Viens no jaunās koalīcijas partneriem – "Apvienotais saraksts" – iepriekš paudis, ka vēlas pārskatīt ostu reformu, ko iepriekšējā Saeimas sasaukumā virzīja partija "Konservatīvie". 

Topošais satiksmes ministrs Vitenbergs atzina, ka viņa ievēlēšanas gadījumā neplāno būtiskas izmaiņas ostu reformā, uzsverot, ka reforma jāturpina. Tomēr viņš neizslēdz, ka reformu varētu sagaidīt "zināmas izmaiņas".

Vitenbergs norādīja, ka viennozīmīgi jāturpina iesāktais darbs pie ostu pārvaldības modeļa maiņas. "Jāpadara tas mūsdienīgs un jāseko Eiropas standartiem. Šajā procesā noteikti iesaistīsim pašvaldības un uzņēmējus," piebilda politiķis. 

Vitenbergs ar pašvaldību un uzņēmēju iesaisti vēlas palielināt pārkrauto preču apjomu Latvijas ostās. Viņš sacīja: "Liepājas ostā tas [kravu apgrozījums] ir stabils, bet Ventspilī un Rīgā ir zināmas problēmas."

Kā vienu savām prioritātēm satiksmes ministra amatā Vitenbergs nosauca "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras projektu. Viņš uzskata, ka šim jābūt galvenajam projektam gan ministrijas, gan valdības līmenī. 

KONTEKSTS:

Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.

Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.

22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.

NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).

JV ministru amatiem virzīja  Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).

AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti