Iespējamā minimālās algas celšana uz valsts budžetu iespaidu neatstās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Iespējamā mnimālās algas celšana neatstās iespaidu uz valsts budžetu, taču vienlaikus atstāj nerisinātas vairākas problēmas darba tirgū un ekonomikā.

Tā intervijā Latvijas Radio programmā „Labrīt” pirmdienas rītā atzina Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Viņš norādīja, ka Latvijā aizvien pastāv strādājošo cilvēku nabadzība un mazkvalificētā darbaspēka aizbraukšana no Latvijas. Minimālās algas pakāpeniska celšana līdz vidējam Eiropas Savienības (ES) minimālās algas līmenim liks potenciālajiem aizbraucējiem vismaz nopietni izšķirties par to, vai tie patiešām vēlas pamest valsti.

Ašeradens norādīja, ka Latvijā aizvien 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga. Līdz ar to, ja darba devēji būs spiest maksāt lielāku atalgojumu, tad šie cilvēki varēs zaudēt darbu, jo darba devēji vairs nevēlēsies maksāt šādu algu.

Ašeradens atturējās prognozēt, kad minimālā alga Latvijā sasniegs minimālās algas līmeni ES. Tomēr norādīja, ja minimālā alga Latvijā augs laikā, kad darba produktivitātes pieaugums būs zemāks par darba algas pieaugumu un laikā, kad kopējā ekonomiskā situācija galvenokārt globālu notikumu dēļ atdziest, Latvijas piedāvājums un ražojumi var kļūt konkurēt nespējīgāki.

Ziņots, ka minimālā alga, iespējams, nākamajā gadā augs no 360 līdz 375 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti