Iesalnieks norādīja, ka kadastrālās vērtības mērķis ir noteikt, cik vērts ir īpašums, un Tieslietu ministrija plāno līdz nākamā gada martam pārskatīt kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodiku, lai mazinātu spekulatīvo darījumu ietekmi uz kadastrālo vērtību. Iecerēts, ka jaunā metodika varētu stāties spēkā 2020.gadā.
Savukārt, lai mājokļa nodoklis iedzīvotājiem nebūtu nepanesams slogs, to varētu pārskatīt.
Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).
Iesalnieks sacīja, ka NA ieskatā pašlaik kadastrālajai vērtībai nodokļa aprēķinā ir pārāk liela nozīme.
To varētu mainīt, nosakot fiksētu maksu par zemes un mājokļa kvadrātmetru un iekasējot arī 0,1% vai 0,2% no kadastrālās vērtības.
Iesalnieks pauda, ka arī nekustamā īpašuma nodoklis nobriedis reformai un ir jāsper drosmīgs solis, lai šo nodokli sakārtotu. Kad to varētu izdarīt un kāda varētu būt šī fiksētā maksa, būs atkarīgs no politiskās vienošanās, norādīja Iesalnieks.
Nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, kurš strādāja pie jauna nodokļu modeļa, savukārt raidījumā pauda, ka fiksētā maksa par zemi varētu būt 0,05 eiro par kvadrātmetru gadā, par mājokli – 0,50 eiro par kvadrātmetru gadā plus 0,1% – 0,2% no kadastrālās vērtības.
