Panorāma

«Prāta vētrai» jauns albums

Panorāma

«Liepājas metalurgā» atkal problēmas

Ātro kredītu nozarē vienojas par kompromisu

Ierobežos procentu likmes arī «ātrajiem kredītiem» līdz 100 eiro; uzraudzību tomēr negrib nodot FKTK

 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatot  grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pirms trešā lasījuma, vienojās noteikt procentu likmes ierobežojumus arī “ātrajiem kredītiem” līdz 100 eiro, bet nozares uzraudzību nolēma tomēr nenodot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). 

Aprīļa beigās Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus „ātro kredītu” nozares regulējumā, kas paredz noteikt maksimālos kredīta atmaksas un parādsaistību procentu griestus, neizsniegt šos kredītus nakts laikā, kā arī stingrāk uzraudzīt to, kā nebanku kredītdevēju firmas pārliecinās par potenciālā aizdevuma ņēmēja spēju naudu pēcāk atmaksāt.

Nebanku kredītdevēji iepriekš norādījuši, ka grozījumi iznīcinās šo kredītu izsniegšanu, taču pašlaik uzsver, ka, visticamāk, vairs nevarēs izsniegt vien īstermiņa kredītus līdz desmit dienām.

Saeimas galīgais lasījums gaidāms nākamceturtdien. Ja deputāti nobalsos par likumprojektu, tad „ātro kredītu” nozare tiks stingrāk kontrolēta sākot ar nākamā gada pirmo janvāri.

Atbildīgās komisijas deputāti vienojās par „ātro kredītu” uzņēmējdarbības ierobežojumiem, kurus tālāk virzīt galīgajai izskatīšanai Saeimā. Jau iepriekš diskutēts par aizdevumu procentu maksimālajiem griestiem, taču iepriekšējā lasījumā apskatāmie grozījumi paredzēja, ka maksimālās likmes attiektos vien uz summām, kas pārsniedz 100 eiro aizdevumu. Trešdien pēc deputāta Armanda Krauzes (ZZS)  ierosinājuma, komisija vienojās, ka jāierobežo likmes arī mazākām aizdevumu summām, kuras visbiežāk izvēlas jaunieši un pensionāri.

“Mēs, piemēram, neierobežojot pieņemam, ka 100 eiro ir summa, kuru ļoti viegli var atdot. Tā nav! Var gadīties, ka  sociāli neaizsargātā grupa arī nonāk grūtībās un viņiem atņem īpašumu,” sēdē norādīja deputāts Krauze.

Papildus trešdien panākta vienošanās, ka kredītu procentu atmaksas likmes variēs atkarībā no kredīta atmaksas termiņa. Tā, piemēram, ja kredītu paņems uz vienu nedēļu, likme dienā būtu 0,55% liela, ja kredīta termiņu pagarina vēl uz nedēļu, likme būs 0,25% liela, bet trešajā nedēļā - vien 0,2% liela. Kredītiem, kas paņemti uz termiņu, kas garāks par vienu mēnesi, katras dienas likme būs 0,25% liela.  

Deputāts Romāns Naudiņš (NA):  Kāpēc Latvijā ir tik lielas procentu likmes? 

Komisija arī noraidīja otrajā lasījumā atbalstīto ieceri nodot nozares uzraudzību FKTK un nolēma licencēšanu un uzraudzību arī turpmāk saglabāt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārziņā.

Pieņemtos grozījumus komisijas deputāts un likumprojekta ziņotājs Saeimā Ivars Zariņš (“Saskaņas”) sauc par kompromisu starp nozari un uzraudzītājiem.


Ivars Zariņš: "Ātro kredītu" nozare un PTAC sācis dialogu

Taču “ātro kredītu”  dēvēji gan ar jauno piedāvājumu nav īsti apmierināti, viņuprāt, nozare nebūtu tik stingri jākontrolē, un jaunais regulējums varētu novest pie nelegālo kredītdēvēju uzplaukuma. 

Lai gan būtisku iebildumu pret tā saucamo „trepes” aizdevuma piemērošanas principu Nebanku kredītdevēju asociācijai nav, tās vadītāja Baiba Fromane tomēr norādīja, ka pie šiem iespējamiem grozījumiem nozare turpinās pastāvēt, taču gaidāms peļņas kritums, tāpat visticamāk īstermiņa kredītus vairs nepiedāvās.

“Protams, ka tas nozīmēs, ka pavisam īstermiņa kredīti visticamāk tik un tā tirgū [vairs] nebūs. Taču ir skaidrs, ka vismaz kaut kādā formā nebanku kreditēšanas nozare turpinās pastāvēt. Mēs pēc būtības cenas regulāciju kā tādu nevaram atbalstīt,” norādīja Fromane. 

Nebanku kredītdēvēju Baiba Fromane stāsta par nozares iebildumiem


 

Peļņa - līdz 50% no apgrozījuma

Tikmēr “ātro kredītu” nozares statistika liek apšaubīt, vai Saeimā izstrādātie ierobežojumi apdraudēs nebanku kreditēšanas nozares pastāvēšanu un iespējas, piemēram, sponsorēt sporta un izklaides pasākumus, jo šobrīd nozares uzņēmumu ienesīgums nereti pārsniedz pat 50 procentus.  

Peļņa - līdz 50% no apgrozījuma

izdevumu likmes finanšu tirgos šobrīd ir izteikti zemas, un, piemērojot 10% likmi mēnesī no kredīta summas, kas gada griezumā veido jau 210% likmi, kā arī iekasējot pagarinājuma maksu no klientiem, kuri ar kredīta atmaksu netiek galā, uzņēmumi spēj gūt peļņu, kas pārsniedz pat pusi no to apgrozījuma.

Piemēram, viens no nozares lielākajiem spēlētājiem  “4finance” pēc Nebanku kreditēšanas asociācijas datiem 2013.gadā spējis apgrozīt 49,6 miljonus, bet nopelnīt – 28,3 miljonus eiro.

Kopumā nozarē pagājušā gada sākumā asociācijas biedri vien bija izsnieguši aizdevumus 163 miljonu eiro apjomā, bet uz to rēķina 2013.gadā gūta peļņa 38,4 miljonu eiro apjomā jeb gandrīz ceturtdaļa no izsniegto kredītu apjoma. Šī summa ievērojami būtiski kontrastē ar nozares īstenotajām sponsorēšanas aktivitātēm, kuras, piemēram, atsevišķām sporta asociācijām vērtējamas dažos desmitos tūkstošos eiro.

Lai gan nozares pārstāvji apgalvo, ka no jauna izsniegto kredītu skaits, sākot ar 2014.gadu, ir sācis sarukt un krities jau par 30%, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra statistiku par to, ka tikai 30% no patērētājiem kredītus spēj atdot jau pirmajā mēnesī, var secināt, ka nozare turpina gūt būtiskus ieņēmumus no kredītņēmējiem, kuri savu aizdevumu atmaksas termiņus pagarina.

Iespējams, tieši ar kredītu pagarināšanu saistītie nosacījumi atsevišķu ekspertu vērtējumā padara neefektīvus Saeimā apspriestos ierobežojumus – Rīgas Ekonomikas augstskola aplēsusi, ka, piemēram, deputāta Dzintara Zaķa iesniegtais priekšlikums noteikt kredītiem uz laiku līdz septiņām dienām maksimālo dienas likmi 0,75% apjomā faktiski pārsniedz šobrīd tirgū pieejamo likmi.

Kredītņēmēju asociācija grib sagaidīt galīgo balsojumu Saeimā

Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas iepriekš kritizējusi „ātro kredītu” nozari un iestājas par parādnieku aizsardzību, norāda, ka grozījumi spētu rūpēties par patērētāju aizsardzību.

Vienlaikus asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš uzsvēra, ka viņam neesot pārliecības, ka šos ierobežojumus apstiprinās Saeimā.

“No vienas puses, protams, valstij nevajadzētu iesaistīties biznesa kaut kādā regulācijā, bet valstij tomēr ir jābūt sociāli atbildīgai. Man tomēr gribas sagaidīt Saeimas balsojumu, jo ļoti bieži ir tā, ka komisija nobalso vienu, bet Saeimas balsojums var krietni atšķirties. Zinot to lobiju, kāds tomēr ir šai asociācijai, es, protams, priecājos, ka komisija ir atbalstījusi, bet neesmu pārliecināts, ka šis būs gala variants, jo es pat pieļauju tādu domu, ka arī prezidentam pie šī jautājuma lemšanas būs jāatgriežas,” pauda Āboliņš. 

Jau ziņots, ka Saeima izskata likumprojektu, kas paredz nebanku aizdevumiem noteikt maksimālās procentu likmes, aizliegt aizņemšanos naktī un nopietnāk vērtēt klienta spēju atmaksāt. Nebanku kreditētāji uzskata - tas var sagraut nozari. Turpretim grozījumu atbalstītāji norādījuši - tie ir soļi patērētāju aizsardzības un godīgas uzņēmējdarbības virzienā, turklāt izmaiņu negatīvā ietekme uz aizdevēju peļņu ir krietni pārspīlēta. Grozījumi Saeimā vēl jāskata trešajā, pēdējā lasījumā.

Tikmēr vairāki sportisti aicinājuši Saeimu likt mierā nebanku kreditētājus, kas ir sportistu finansiāli atbalstītāji. Sabiedrības pārmetumus par vēlmi balstīt sportu ar naudu, kas daļēji pelnīta uz parādos nonākušiem cilvēkiem, sportisti noraida, apelējot pie katra kredītņēmēja veselā saprāta. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt