“Situācija ir absolūti normāla un mēs neredzam nekādas aizķeršanās ar piegādēm, kravas transports kursē ļoti normālā režīmā un, ja ir kādi produkti, ar kuriem ir aizķeršanās, tad mēs tūlīt pat domājam, kādas alternatīvas piegādāt, jo mums ir aptuveni 1000 piegādātāju, un mēs tik tiešām varam nodrošināt alternatīvas,” mierināja SIA “Maxima Latvija” valdes loceklis Jānis Vanags.
Piemēram, dažviet Anglijā joprojām daudzi pārtikas veikalu plaukti ir tukši, taču situācija uzlabojoties.
Aiga Grosa no Anglijas stāstīja, ka tagad pārtikas produktu pieejamība ir daudz labāka nekā pirms nedēļas vai pirms divām nedēļām, kad visi sāka panikā visu pirkt. Ir kaut kādas preces, kuru joprojām iztrūkst vai ir ļoti maz, piemēram, šobrīd makaronu ir ļoti, ļoti maz, tāpat produktu, kas ir bundžiņās, kam ir ilgs derīguma termiņš - pupiņas, turku zirņi, gaļa konservos, vēl trūkst arī olu.
Arī vīrusa Covid-19 smagi skartajā Itālijā pārtikas iegāde sacēla pamatīgu ažiotāžu un, lai sevi pasargātu, daudzi nemaz nedodas uz pārtikas veikaliem.
“Jau kopš 8. marta es neesmu bijusi uz lielveikaliem, viss notiek tiešsaistē, un iepērkamies tikai tiešsaistes sistēmā. Ir ceturtā nedēļa, kad vispār nav būts ārā,” atklāja Vides risinājumu institūta pētniece no Itālijas Baiba Prūse.
“Ir pārāk lielas bailes doties ārā pašreiz, kā jau jūs zināt, kas notiek Itālijā un kāda ir Itālijas situācija,” atzina Baiba.
Produktu piegāde jāgaida, “mēs ļoti labi apzināmies, ka tās nebūs 2-3 dienas, tāpēc arī šo iepirkumu plānošana notiek nevis tad, kad ledusskapis vai plaukti ir tukši, bet iepriekš”, stāstīja Baiba.
Latvijā arī bija brīdis, kad veikalu plaukti tukšojās ātrāk, nekā tos spēja piepildīt, taču tagad situācija esot mainījusies.
“Mēs esam ļoti efektīvi realizējuši piesardzības pasākumus veikalos. Pircēju plūsma ir vidēji nokritusies par 30%, salīdzinot ar normālo. Tās ir, protams, ļoti sliktas ziņas biznesam, bet labas ziņas sabiedrības veselībai,” stāstīja “Maxima” pārstāvis Jānis Vanags.
“Ja tur ir kāds plaukts, kas ir tajā brīdī pustukšs, tad tas ir, iespējams, tikai ļoti īslaicīgi un vienkārši ir jāsagaida - pienāks darbinieks un papildinās,” sacīja Vanags.
Nerunājot par dažādām prasībām, kas veikalos ir jāievēro pircējiem, arī tirgotājiem ir jānodrošina, ka virknei pārtikas produktu ir jābūt safasētai - svaigi ceptai maize, riekstiem vai citiem beramajiem produktiem.
“Vienīgais, kas nav fasēts, tie ir augļi un dārzeņi, jo ir jāsaprot, ka augļi un dārzeņi, tāpat arī zaļumi vienalga pirms lietošanas uzturā būtu jāpārlasa, būtu jānomazgā un jānotīra,” atgādināja Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas un uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenko.
Šobrīd nekādu ierobežojumu no Covid-19 skārto valstu ievestai pārtikas nav. “Bija arī zvani, ka ieved produktus no Itālijas, ieved produktus no Spānijas un vēl no citām skartajām valstīm, bet es vēlreiz gribu atkārtot, ka vīruss uz nedzīvām virsmām ilgstoši neizdzīvo, un vienkārši pat mitrā apslaucīšana, mitrā kopšana tām virsmām, nu, piemēram, iepakojums, tas arī palīdz gadījumā, ja nu pēkšņi tur uz tām virsmām trāpās šis vīruss,” skaidroja Marčenko.
“Mums uz šo brīdi ir arī Eiropas nekaitīguma aģentūras apliecinājums tam, ka šobrīd sakarā ar Covid-19 pandēmiju nav pierādījumu tam, ka tas varētu būt saistīts ar pārtiku, ka tā Covid-19 vīrusu var nodot kādam citam,” norādīja Marčenko.