Nemaksās par viegli atgūstamo
Atkarībā no kreditoriem atmaksātās summas likvidatoriem no tās atlīdzībā pienākas 2–5%. Lai samazinātu nesamērīgu likvidatoru peļņu, jaunajā likuma redakcijā noteikts, ka šos procentus nevarēs rēķināt no viegli pieejamās naudas. Tā ir:
- summa kredītiestādes kasē,
- noguldījumi Latvijas Bankā,
- brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs,
- līdzekļi no finanšu instrumentu pārdošanas, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū;
- līdzekļi, kas saistīti ar prasījuma tiesībām pret Latviju vai citu valsti (valstu parādzīmes).
Saeima arī noteica, ka likvidatora, administratora un viņa palīga kopējais ikmēneša atlīdzības apmērs nevarēs pārsniegt 100 000 eiro.
Kredītiestādei pašlikvidējoties, atlīdzības apmēru var noteikt akcionāri, bet grozījumos paredzētie gadījumi attieksies uz likvidāciju ar tiesas lēmumu.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) iepriekš pauda atbalstu iecerei ierobežot likvidatoru atlīdzību, jo tas ļaus vairāk naudas atgūt slēdzamās bankas klientiem, kuri bankā turējuši vairāk nekā valsts garantētos 100 tūkstošus eiro.
Kredītiestāžu likvidatoru atlīdzības samazināšana neattieksies uz jau esošiem banku likvidācijas vai maksātnespējas procesiem, piemēram, uz "Trasta komercbankas" likvidāciju.
Saeima neatbalstīja “Vienotības” priekšlikumu ļaut par kredītiestādes administratoru maksātnespējas procesā iecelt ne tikai fizisku personu, bet arī zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs likvidatoru maksātnespējas procesā.
“Vienotība” uzskata, ka iespēja iecelt tikai fizisku personu ierobežo iespējas atrast likvidatoru, un sola šo priekšlikumu izskatīšanai parlamentā sniegt vēlreiz.
Kopumā likumprojektam bija vienprātīgs Saeimas atbalsts, taču izskanēja opozīcijas kritika par steigu. Atbildīgās Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) kritiku noraidīja.
“Komisija, protams, tajā samērā īsajā periodā, kas mums bija ļauts šī lēmuma izvērtēšanai, paspēja konsultēties gan ar Finanšu ministriju, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan asociācijām, tā ka nevar teikt, ka nav diskutēts par šo jautājumu. Līdz šim iebildumi ne no vienas organizācijas, tai skaitā vēstuļu formā, nav saņemti,” sacīja Vucāns.
Iespējams, vēl likumu nāksies labot
Vucāns pēc sēdes atzina, ka priekšlikumi netika pienācīgi izdiskutēti, un, iespējams, noteiktie atlīdzības griesti ir pretrunā ar citām likuma normām.
Jau atbildīgās komisijas sēdē pirms otrā lasījuma izskanēja brīdinājums, ka pretrunu dēļ šo likumu var neizsludināt, un arī Saeimas debatēs uz to tika norādīts, tomēr vairākums “Vienotības” deputātu priekšlikumus atbalstīja.
Tā kā grozījumiem deputāti noteica steidzamību ar divu trešdaļu balsu vairākumu, Valsts prezidents tos nevarēs nodot otrreizējai caurlūkošanai, un likums ir jāizsludina trīs dienu laikā.
Taču Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un Budžeta komisijas loceklis deputāts Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka acīmredzot likums būtu vēlreiz jāver vaļā un jālabo.
Vucāns arī uzskata, ka Saeima pieļāvusi kļūdu. Vucāns apgalvo, ka likvidatoru atlīdzības bāzes sašaurināšanai bijusi kopēja politiskā griba, tādēļ arī tas bija jādara nekavējoties. Tomēr, viņaprāt, ikmēneša atlīdzības griestu noteikšana banku likvidatoriem varētu būt pretrunā ar citām likuma normām, kas nosaka atlīdzības apmēru kā proporciju no kreditoriem atgūtās summas. Tāpēc “Vienotības” piedāvātos grozījumus pirms apstiprināšanas vajadzēja atsevišķi izrunāt, uzskata Vucāns.
“Pati par sevi politiskā vēlme ierobežot likvidatoru un administratoru atlīdzību - tur nekā slikta es nesaskatu, bet, no profesionālā viedokļa skatoties uz tām lietām, viņas nevar darīt otrajā lasījumā, tā pēkšņi pasakot, mēs tagad gribam šādu normu tajā situācijā, kad praktiski nav laika izdiskutēt un nav laika izvērtēt,” pauda Vucāns.
Tikmēr “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs par atlīdzības griestu noteikšanu bija gandarīts un teica, ka iespējamās juridiskās problēmas būs iespējams novērst vēlāk.
“Visticamāk, ar šo mūsu priekšlikumu ir kādas juridiskas nianses, kuras vajadzētu labot, bet pašreizējā situācijā ļoti labi aizgāja signāls, ka tomēr kredītiestāžu maksātnespējā nevar dabūt, piemēram, 5 miljonus eiro mēnesī. Ir griesti, tas ir galvenais. Mums nebija arī laika. Vienā dienā komisija atbalstīja likuma grozījumus, un nākamajā dienā bija Saeimas sēde. Līdz ar to mēs pieņemsim zināšanai bažas un varam iesniegt arī likumprojekta grozījumus,” sacīja Abu Meri.
“Griestus” asi kritizē maksātnespējas administratoru asociācija
Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācija prognozē, ka grozījumi pagarinās banku maksātnespējas procesus.
Atlīdzības griestu noteikšanu banku likvidatoriem asi kritizēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes loceklis Kaspars Novicāns.
Arī viņš norāda, ka griestu noteikšana ir pretrunā ar citām likuma normām, turklāt likvidatoram vai maksātnespējas administratoram no savas atlīdzības ir jāsedz arī kreditoru naudas atgūšanas process, piemēram, grāmatvedība, auditu izdevumi un juridiskā palīdzība ārzemēs.
“Mēnesī šāds pakalpojumu apjoms var sastādīt ne tikai 100 tūkstošus eiro, var būt 200, 300, 400 tūkstošu vai pat miljona apmērā. Kas būs situācijā, kad šādu pakalpojumu likvidatoram vajadzēs, bet viņš apzināsies, ka noteikto griestu dēļ viņš viņus nevarēs nolīgt vai apmaksāt? Tā rezultātā var rasties situācija, ka procesi mākslīgi tiks vilkti garumā, lai uz laika rēķina spētu apmaksāt šos nolīgtos pakalpojumus,” sacīja Novicāns.
Arī Novicāns prognozēja, ka jau apstiprinātie grozījumi Kredītiestāžu likumā būs jāpārstrādā.
Tā kā grozījumus atbalstījusi visa Saeima, atdod likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai nav iespējams. Deputāti Saeimā gan neizslēdz, ka ar laiku likumu varētu atvērt vēlreiz, lai nepilnības izlabotu un regulējumu pilnveidotu.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību ierobežot banku likvidatoru atlīdzību politiķi sāka runāt pēc “ABLV Bank” problēmām, kad pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma tapa skaidrs, ka banka nevarēs turpināt darbu, un, runājot par "ABLV Bank" iespējamo likvidēšanu, politiķi aplēsa, ka likvidatora peļņa varētu būt mērāma pat simtos miljonu eiro, un secināja, ka tas nebūtu samērīgi – lielu daļu no šīs naudas varētu saņemt, pat īsti neieguldot darbu. Rosināts steidzamības kārtā virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu maksātnespējas administratoru un likvidatoru atlīdzības.
"ABLV Bank" gan nolēma pašlikvidēties – tas nozīmē, ka likvidators no malas nebūs jāpiesaista. Tomēr no iecerētajiem grozījumiem politiķi neatteicās, norādot – tie jebkurā gadījumā vajadzīgi.
