Pusdiena

Pusdiena 01.11.2018

Pusdiena

Starp Maķedonijas un Grieķijas galvaspilsētām atjaunoti avioreisi

Ieņēmumu dienestam biežāk ziņo par peļņu no nekustamo īpašumu izīrēšanas

Ieņēmumu dienestam biežāk ziņo par peļņu no nekustamo īpašumu izīrēšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šogad teju 600 cilvēku Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir informējuši par papildu peļņas avotu - sava nekustamā īpašuma izīrēšanu ilgtermiņā vai tūrisma vajadzībām. Situācija šīs saimnieciskās darbības jomā ir uzlabojusies, jo senāk nekustamā īpašuma īres tirgus vairāk dzīvoja pagrīdē. Ieguvēji ir gan valsts, gan īrnieki.  

ĪSUMĀ:

  • Pērn īres līgumus reģistrēja 422 cilvēki, šogad – 573.
  • VID interneta sludinājumos meklē izīrētājus, kas nav reģistrējušies.
  • Īrnieki, kuriem nebija līgumu, sūdzas par izlikšanu no dzīvokļiem un drošības naudas neatmaksāšanu.
  • VID uzsver: īres līgumi jāslēdz obligāti.
  • Par nereģistrētu izīrēšanu draud sods līdz 700 eiro, un jānomaksā nodokļi.
  • Izīrētājs var maksāt 10% no ieņēmumiem valstij vai arī reģistrēt saimniecisko darbību.
  • Jāreģistrējas arī, ja peļņas nav un īrnieks maksā vien komunālos maksājumus.
     

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance pastāstīja, ka cilvēki kļūst apzinīgāki un saimniecisko darbību reģistrē. Ja salīdzina šo gadu un pērno gadu, tad par 36% ir pieaudzis to nodokļu maksātāju skaits, kuri reģistrējuši šo saimniecisko darbību.

Proti, šogad 573 cilvēki VID ir informējuši par šādu saimniecisko darbību un maksā nodokļus no peļņas, kas gūta, izīrējot nekustamos īpašumus. Pērn tie bija 422 cilvēki.

Borance stāstīja, ka fizisko peronu apzināšana, kuri veic nereģistrētu saimniecisko darbību, ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritāte. Dienests šīs jomas uzraudzībā strādā divās frontēs. Vieni ir tie, kuri savus īpašumus izīrē citiem iedzīvotājiem ilgtermiņā. Otri – iznomā īpašumus tūrisma vajadzībām.

Ņemot vērā to, ka klientus gan vieni, gan otri meklē ar interneta starpniecību, VID nav grūti sadzīt viņiem pēdas.

Informācija tiek iegūta no ss.com, no booking com, no “Facebook”, kā arī sabiedrība  sniedz ziņas par trešajām personām, stāstīja Borance.  

Izskatot saņemtās sūdzības, 70% gadījumu VID secina, ka tās ir pamatotas - cilvēks ir izīrējis savu īpašumu, saimniecisko darbību nereģistrējot.

Īrnieki sūdzas par to, ka nav noslēgti līgumi un viņus izliek no dzīvokļa, neatmaksā atpakaļ drošības naudu.

Lai no šādām situācijām izvairītos, nomniekam ir obligāti jāslēdz līgums ar izīrētāju, uzsvēra Borance. Tas ir garants, ka puses būs atrunājušas visus jautājumus – īres summu, abu atbildību un noslēgtā līguma termiņu.

Ja VID atklāj nereģistrētu saimniecisko darbību, tās veicējam draud sods. Tas var būt administratīvais sods līdz 700 eiro. Bet, ja VID konstatē, ka nav nomaksāti nodokļi, tad soda summa var būt jau krietni lielāka.

Nekustamā īpašuma izīrētāji legalizēties var divos veidos. Pirmais, maksāt 10% no īres nomas ieņēmumiem. Piemēram, dzīvokļa īpašnieks no īrnieka saņem 200 eiro mēnesī, tad 20 eiro jāsamaksā valsts makā. Šādā gadījumā nav tiesības atskaitīt saimnieciskās darbības izdevumus.

Otra iespēja ir reģistrēt saimniecisko darbību. Tad jāmaksā 20% no gada ienākumiem,  un šajā gadījumā maksā no starpības - no saimnieciskās darbības ieņēmumiem atskaita saimnieciskās darbības izdevumus, piemēram, var atskaitīt samaksāto nekustamā īpašuma nodokli.

VID jāinformē arī tad, ja peļņa no īpašuma izīrēšanas netiek gūta, bet nomnieks nomaksā tikai komunālos maksājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti