Ienākumiem par autordarbu izmantošanu saglabās līdzšinējo nosacīto izdevumu normu; mākslinieki nejūtas sadzirdēti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc sarunām ar radošo organizāciju pārstāvjiem par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem, pasīvajām autoratlīdzībām jeb ienākumiem no licences par darbu izmantošanas tiesībām saglabās līdzšinējo nosacīto izdevumu normu, savukārt Latvijas Mākslinieku savienība un zibakcijas "Nesaprašanas siena" rīkotāji nejūtas sadzirdēti.

Pēc sarunām ar radošo organizāciju pārstāvjiem par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem, Finanšu ministrija (FM) gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% no ieņēmumiem atkarībā no darbības veida, informēja ministrijā. 

Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu).

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) tikšanās laikā ar dažādu radošo un esošo autoratlīdzību režīma izmantojošo profesiju un nozaru pārstāvjiem diskutēja par piedāvātajām izmaiņām nodokļu regulējumā.

Reirs uzsvēra, ka radošo profesiju pārstāvji tāpat kā jebkurš cits nodarbinātais ir pelnījis pienācīgu sociālo nodrošinājumu. "Kopā meklējam visatbilstošāko risinājumu, lai pāreja uz uzlaboto režīmu un pilnvērtīgu sociālo aizsardzību noritētu pēc iespējas sekmīgāk.

Mēs turpinām darbu un diskusijas. Šobrīd strādājam pie papildu kompensējošu pasākumu piedāvājuma nozarei," norādīja Reirs.

Biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) Padomes prezidents un Pašnodarbināto mūziķu biedrības pārstāvis Kārlis Kazāks sacīja, ka līdzšinējā kārtībā netika domāts par cilvēku sociālo aizsardzību. Tomēr viņam radās jautājumi par izmaiņām nodokļu režīmā, kas situāciju labotu.

"Aktīvās diskusijās ar atbildīgo ministriju ierēdņiem un ministriem radošo profesiju, mūziķu un autoru pārstāvji norādīja uz virkni nepilnību, kuras kopīgiem spēkiem esam mēģinājuši atrisināt. Gan finanšu, gan kultūras ministri ir saklausījuši iebildumus par nepārdomātām izmaiņām, kas skārušas kolektīvi iekasētās autoratlīdzības, apsolot šīs izmaiņas atsaukt uz otro lasījumu Saeimā," sacīja Kazāks.

Viņš papildināja, ka izdevies arī panākt vienošanos – reizē ar nodokļu izmaiņām būs pieejams arī saimnieciskās darbības konts jeb rīks automātiskai nodokļu nomaksai, kas būtiski atvieglotu radošo cilvēku darbību. "Protams, ka līdz ar nodokļu sloga palielināšanos ir aktualizējies arī jautājums par samērīgu un vienmērīgu atbalstu dažādām kultūras nozarēm. Tas mums visiem ir nākamais izaicinājums," sacīja Kazāks.

Mākslinieku savienība izmaiņas neredz

Latvijas Mākslinieku savienībā savukārt informēja, ka, viņuprāt, plānotie likumu grozījumi ir sasteigti un nepārdomāti, kā arī nav sabalansēti ar reālo situāciju radošajās nozarēs.

"Ir radies priekšstats, ka valdība nav apzinājusi un pētījusi nodokļu politikas un likumu izmaiņu iespējamo ietekmi uz radošajām nozarēm. Būtiski atzīmēt, ka 23. oktobra tikšanās laikā ar Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvjiem Mākslinieku savienībai neradās pārliecība, ka mākslinieku argumenti vai jautājumi tiek sadzirdēti un kļūdas vai nepilnības, uz kurām norādījušas ne tikai radošās personas, bet arī valsts augstākās amatpersonas, tiks novērstas," paziņojumā medijiem norādīja mākslinieki.

Pirmdien, 26. oktobrī, plānota Reira, Puntuļa, abu ministriju pārstāvju, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvju un mākslinieku tikšanās, kurā valdība piedāvā apspriest "kompensējošus mehānismus" gaidāmajām autoratlīdzības nodokļu izmaiņām. Mākslinieki uzskata, ka minēto "mehānismu" izstrāde ir nozares pašpietiekamībai degradējoša un korupciju veicinoša.

KONTEKSTS:

Valsts 2021. gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro. Līdztekus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" tiek virzītas vairākas nodokļu politikas izmaiņas. Iepriekš valdība atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka autoratlīdzības saņēmējiem, kas nereģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēji, ienākumus apliks ar 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ja gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, savukārt lielākam apgrozījumam noteiks 40% likmi. 80% no ieturētā novirzīs valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašanas siena". Trešdien, 21. oktobrī, tika paziņots, ka autoratlīdzību regulējums tiks uzlabots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti