Šī gada pirmā ceturkšņa laikā pensiju 3. līmeņa plānos iemaksāti 14,8 miljoni eiro, kas ir par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Individuālo dalībnieku iemaksas pieauga par 17,9%, bet darba devēju iemaksas - par 7,5%.
Marta beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 391,5 miljonus eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 2,9%, norāda FKTK.
No pensiju plānu kapitāla ceturkšņa laikā tika izmaksāti 9,9 miljoni eiro jeb par 6,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% izmaksāti saistībā ar pensijas vecuma iestāšanos.
Vidējais pensiju plānu ienesīgums šā gada pirmajā ceturksnī bija 1,7% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -0,4% līdz +5,4%.
Marta beigās pusi no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 49% fokusējās uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos un 45% uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu, no kuriem 69% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs ceturkšņa laikā samazinājās par 10,1 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 98,9 miljonus eiro. Šo ieguldījumu īpatsvars kopējā portfelī samazinājās no 28,5% līdz 25,3%.
Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits ceturkšņa laikā pieauga par 3600 jeb par 1,3% un marta beigās sasniedza 275 773, proti, 28,3% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji papildus pensiju sistēmas 1. un 2. līmenim individuāli vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu var brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem.
Pieaugums arī pensiju 2. līmenī
Savukārt valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 5,1% jeb 141,9 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 2,9 miljardus eiro.
Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (47,4%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (39,9%).
51% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 43% uz fiksēta ienākuma instrumentiem.
Pārvaldniekiem saskatot potenciāli ienesīgākas ieguldījumu iespējas, prasību uz pieprasījumu īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī marta beigās saruka līdz 7,2%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 3,1%.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2016. gada beigām samazinājās par 6,1% un marta beigās veidoja 898,3 miljonus eiro jeb 30,7% no kopējiem ieguldījumiem.
Tostarp 465,7 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 97 miljoni eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 3,8 miljoni eiro – akcijās, 27,1 miljons eiro – ieguldījumu fondos, 5,5 miljons eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 299,2 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs.
No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 94% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros, lielākoties Luksemburgas, Īrijas un Lietuvas.
Līdz marta beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 269 565 dalībnieki, tostarp 63,5% bija pievienojušies obligātā kārtā.
