Krustpunktā

Aivars Bērziņš: Pandēmijas laikā arī laboratorijās cilvēki ir tuvu izdegšanai

Krustpunktā

Artis Pabriks: Ir liels pamats bažām, ka starptautiskā vide paliks arvien izaicinošāka

Valsts budžets 2022: iekšlietu jomas prioritātes

Iekšlietu budžeta plāni 2022. gadam: Lielākas algas, ugunsdzēsēju depo un policijas iecirkņu remonts, atjaunoti autoparki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Iekšlietu ministrija nākamā gada budžetā prasa līdzekļus mazāko algu izlīdzināšanai iekšlietu dienestos, ugunsdzēsēju un policijas autoparka atjaunošanai, topošo izmeklētāju mācību iespēju paplašināšanai. Ar valdības lēmumu jau apsolīta nauda vairāku ugunsdzēsēju depo būvniecībai un citiem projektiem. Aizvien aktuālāks ir jautājums par nozarē strādājošo motivēšanu ar labāku atalgojumu. Ar Iekšlietu ministrijas budžeta analīzi un plānotajiem naudas tēriņiem nākamgad Latvijas Radio Ziņu dienests sadarbībā ar raidījumu "Krustpunktā" sāk ierakstu sēriju par nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesu un nozaru vajadzībām.

ĪSUMĀ:

  • Baltkrievijas hibrīdkara dēļ jāsteidz izbūvēt infrastruktūra uz austrumu robežas.
  • Prasa naudu iekšlietu sistēmas darbinieku algu celšanai un izlīdzināšanai.
  • Baiļojas, ka, beidzoties Covid-19 piemaksām, darbinieki būs neapmierināti, jo jau pieraduši pie lielākas algas.
  • Budžeta plānā izceļ vajadzību pēc policistu un izmeklētāju apmācību trūkuma  novēršanas.
  • Daudzviet Latvijā plāno celt katastrofu reaģēšanas punktus.
  • Šogad nav īstenojies plāns nopirkt un pielāgot biroju ēku Pērnavas ielā, kur apvienotu vairākus policistu iecirkņus.
  • Budžeta plānos arī Valsts policijas specializētā transporta atjaunošana.
  • Vajag atjaunot arī ugunsdzēsēju automašīnu parku un beigt izmantot padomju laika autobūves ražojumus.
  • Tomēr nozarē apzinās, ka parasti piešķir mazāk naudas, nekā bija prasīts.

Iekšlietu budžets 2022: Lielākas algas, depo un iecirkņu remonts, atjaunoti dienestu autoparki
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Četri prioritārie virzieni

Motivēti darbinieki un labi izglītots personāls, laba darba vide un augsta pakalpojuma kvalitāte – šos četrus virzienus Iekšlietu ministrija definējusi, nosakot prioritātes nākamā gada un nākamo trīs gadu budžetā.

Daļu pasākumu noteikušas pēdējo laiku aktualitātes. Strauji likusi reaģēt Baltkrievijas hibrīdkara izraisītā situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. 29 miljoni eiro rezervēti Latvijas un Baltkrievijas robežas būvei, ieskaitot pagaidu stiepļu žoga izveidi jau šoruden. Aptuveni 11 miljoni eiro paredzēti robežas izbūvei ar Krieviju. Savukārt, lai robežsargiem nokļūšanai no mājām līdz dienesta vietai nebūtu pašiem jāpērk degviela, prasīti 5,7 miljoni eiro mobilitātes piemaksu segšanai līdz 300 eiro mēnesī.

Līdzekļi prasīti smago noziegumu izmeklētāju un operatīvo darbinieku atalgojuma palielināšanai. Viņu algas pielīdzinātas rajona un pilsētas prokuroru darba atlīdzībai, savukārt prokuroru algas pielīdzinātas tiesnešu algām. Veidojas atšķirība, kas policijas darbinieku labā jāsedz par 7 miljoniem eiro, skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

"Protams, mēs saprotam, ka sabiedrība sagaida labākus izmeklēšanas rezultātus, tad šis ir viens konkrēts pasākums, kas domāts darbinieku labākam nodrošinājumam un motivācijai, paredzot papildu finansējumu atlīdzībai tieši izmeklēšanas un operatīvo darbinieku blokā," viņš sacīja.

Pēc Valsts kontroles norādēm plānots prasīt vēl 8 miljonus eiro, lai izlīdzinātu atalgojumu amatpersonām ar speciālā dienesta pakāpēm Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts robežsardzē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Iekšējās drošības birojā. Vienlaikus Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns sagaida bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena solījumu zemākās algas celt līdz 1000 eiro uz rokas. Pašlaik tās pēc nodokļu nomaksas un neieskaitot piemaksas par stāžu ir vidēji par 150 līdz 200 eiro mazākas.

"Ceļoties inflācijai, būtu jāceļ arī atalgojums. Redziet, kā ir, šodien policisti saņem piemaksas par virsstundu darbu Covid-19 laikā. Mēs jau paši redzam, ka atalgojums ir būtiski pieaudzis, bet tad, kad šīs piemaksas beigsies, nokļūsim situācijā, ka cilvēki būs sašutuši par atalgojuma samazinājumu. Cilvēks jau ātri pierod pie labumiem,"

norādīja Augustāns.

Nākamgad vidējais mēnešalgas pieaugums Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā varētu būt ap 105 eiro uz rokas. Valsts policijā mazāk, jo esošās noteiktās vidējās mēnešalgas pamatā pārsniedz pārējo dienestu mēnešalgas.

Budžeta plānā izcelti arī policistu un izmeklētāju apmācības trūkumi. Ir iecere veidot ekselences centru vai izmeklētāju mācību centru uz Valsts policijas koledžas bāzes. Prasīti līdzekļi arī budžeta vietu segšanai Rīgas Stradiņa universitātē studiju programmā "Policijas darbs".

Šāda pieeja esot "programma minimums" izmeklētāju izglītošanā, taču augstskolas izveide, iespējams, nebūtu racionālākais risinājums, stāstīja Trofimovs. To gan kritiski vērtēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija), kurš aizstāv atsevišķas augstskolas – Policijas akadēmijas – atjaunošanu. Par to septembra beigās gaidāma apspriede Noziedzības novēršanas padomē.

Rancāns sacīja: "Tā bija prestiža profesija, no kuras palikušas pāri tādas drupas. Desmit gadus policija ir cietusi zaudējumus profesionālā ziņā tieši ar to muļķīgo konceptu, ka vairākās universitātēs mācīs saskaldītās programmās. Mēs to redzam nespējā tikt galā ar ekonomiska rakstura noziegumiem, ar smagajām pasūtījuma slepkavībām, kur operatīvais darbs ir zem katras kritikas. Tie ir šīs muļķīgās politikas rezultāti."

Plāno būvēt jaunas ēkas katastrofu reaģēšanas punktiem

Runājot par infrastruktūras attīstību, ar valdības lēmumiem jau tuvākajos gados valsts budžetā paredzēti līdzekļi jaunu ēku celtniecībai Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā. Tās plānotas kā katastrofu reaģēšanas punkti, vienuviet izvietojot gan ugunsdzēsēju depo, gan Valsts policiju, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Savukārt par Eiropas atveseļošanās fonda līdzekļiem plānots celt šādas ēkas arī Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Alūksnē, Madonā, Līvānos, Talsos, Salacgrīvā, Kauguros un Alsungā.

Vienlaikus šajā gadā nav īstenojies plāns iegādāties un pielāgot biroju ēku Pērnavas ielā 83 vairāku Valsts policijas iecirkņu apvienošanai jaunās telpās. Tam rezervētos līdzekļus Iekšlietu ministrija rosina izmantot policijas iecirkņu, robežsargu telpu remontam, arī ugunsdzēsēju glābēju mācību poligonam.

Operatīvo dienestu transporta jautājumi

Ministrijas budžeta plāni paredz arī Valsts policijas specializētā transporta atjaunošanu, jo ap 500 transporta līdzekļu gada beigās noslēdzas nomas termiņš. Lēsts, ka nākamgad nepieciešamais finansējums policijas transporta nodrošināšanai ir nedaudz virs 1 miljona eiro  un turpmāk 3 miljoni eiro gadā. Šis finansējums, pēc valsts sekretāra Trofimova domām, būtu jāparedz valsts budžeta bāzē.

Viņš skaidroja:

"Lai vairs nav nepieciešamības ik pēc pieciem gadiem atgriezties pie tā, ka tuvojas termiņa beigas un atkal saskaramies ar stāstu par finansējuma nepietiekamību pamatfunkcijas nodrošināšanai. Tas elementāri ir stāsts, ka darbarīks ir jānomaina ar citu darbarīku."

Tāpat arī sarunā par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializēto transportu prasīti 12 miljoni eiro 2022. gadā un turpmākajos gados līdzīga summa. Mērķis ir beidzot noslēgt padomju laika autobūves eksemplāru izmantošanu ugunsnelaimju dzēšanā. Ugunsdzēsēju glābēju transporta iepirkumā rēķinās arī ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. To Igaunija šim nolūkam mācējusi izmantot pilnvērtīgi. Izmantojot gan valsts budžeta, gan ERAF līdzekļus, iecerēts nomainīt ap 170 transporta vienību.

Sociālie partneri apzinās, ka Iekšlietu ministrija, tāpat kā citu nozaru ministrijas, valsts budžetā ik gadu prasa vairāk, nekā vēlāk saņem.

Tomēr ar valdības lēmumiem piešķirti papildu līdzekļi policijas un ugunsdzēsēju ēku atjaunošanai un sniegtas garantijas par rezervētu finansējumu lielai daļai pieminēto mērķu.

  • Iekšlietu ministrijas šī gada budžets ir sasniedzis teju 430 miljonus eiro. Proti, katrs Latvijas iedzīvotājs no saviem nodokļiem šogad iekšlietu nozarei atvēlēja 227 eiro.

Salīdzinājumam:

  • Lietuvas Iekšlietu ministrijas budžets 2021. gadā - 845 miljoni eiro. Uz katru valsts iedzīvotāju tie ir 302 eiro.
  • Igaunijas Iekšlietu ministrijas budžets 2021. gadā - 446 miljoni eiro. Uz katru valsts iedzīvotāju tie ir 335 eiro.
  • Tiesa, nākamgad kopumā iekšlietām tiek prasīta mazāka summa - kopumā 414,29 miljoni eiro.
  • Un šādā gadījumā nozare katram Latvijas iedzīvotājam izmaksās nepilnus 220 eiro gadā.
  • Budžeta samazinājums nākamgad plānots uz dažādu Covid-19 pandēmijas laikā izmaksāto piemaksu un dažādu ārkārtas pieprasījuma rēķina.

Vajadzīgie līdzekļi

Robežas izbūves pabeigšanai ar Baltkrieviju rezervēti 29 miljoni eiro:

  • 1,7 miljoni dzeloņstiepļu žoga izveidei šogad;
  • pamatžoga izbūve 2022. gadā – 13,8 miljoni eiro;
  • 2023. gadā – 11,2 miljoni eiro;
  • 2024. gadā – 2,8 miljoni eiro.

Robežas izbūvei ar Krieviju rezervēti 11,3 miljoni eiro:

  • 2022. gadā – 240 303 eiro;
  • 2023. gadā – 7,7 miljoni eiro;
  • 2024. gadā – 3,3 miljoni eiro.

Valsts policijas transportlīdzekļu nomai un izpirkšanai prasīti:

  • 2022. gadā – 1,1 miljons eiro;
  • 2023. un 2024. gadā – 2,8 miljoni eiro.

Paredzama ap 500 transporta līdzekļu nomaiņa.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālā transporta parka atjaunošanai prasīti:

  • 12 miljoni 2022. gadā;
  • 10 miljoni eiro 2023. gadā;
  • 14 miljoni 2024. gadā.

Līdztekus tā atjaunošanai cerības izmantot arī ERAF naudu ap 60 miljoniem eiro. Nolūks – jaunas 170 transporta vienības.

Izmeklētāju mācību centra izveidei uz Valsts policijas koledžas bāzes prasīti nepilni 3 miljoni eiro, turpmākajos gados – nepilni 2 miljoni eiro. Tos izmantotu ēku atjaunošanai, laboratoriju, klašu, šautuvju izveidošanai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti