Tāpat ir ievērojami aizkavējusies 2017. gada budžeta izstrāde.
Spānijai savs budžeta projekts ir jāapstiprina līdz oktobra vidum un jāiesniedz izskatīšanai Eiropas Savienībā (ES), kas iepriekš kritizējusi Madridi par nespēju pienācīgi samazināt savu budžeta deficītu.
Problēmas valsts ekonomikā ir saasinājušās, jo vairāk nekā astoņus mēnešus Spānija dzīvo bez pilnvērtīgas valdības. Jaunu Ministru kabinetu nav izdevies izveidot ne pēc pagājušā gada decembrī notikušajām vēlēšanām, ne pēc jūnijā notikušā atkārtotā balsojuma.
Arī trešdien, 31.augustā, Spānijas parlaments noraidīja pašreizējā premjerministra Marjano Rahoja atkārtotu apstiprināšanu valdības vadītāja amatā, tādējādi liedzot iespēju izbeigt valstī ieilgušo politisko krīzi. Tiek prognozēts, ka arī piektdien, 2.septembrī gaidāmajā uzticības balsojumā rezultāts būs līdzīgs.
Tas nozīmē, ka 25. decembrī Spānijas vēlētājiem atkal varētu būt jādodas pie balsošanas urnām, lai jau trešo reizi gada laikā piedalītos parlamenta vēlēšanās. Pats Rahojs brīdinājis, ka politiskā krīze apdraud ne tikai valsts ekonomiku, bet arī demokrātiju kopumā.
Vislielākās cerības izveidot valdību būtu tad, ja vēlēšanās uzvarējusī premjerministra Rahoja Tautas partija spētu noslēgt vienošanos ar lielāko opozīcijā esošo Sociālistu partiju. Taču, tā kā sociālisti šādu iespēju bija vairākkārt noraidījuši, Rahojs atbalstu meklēja pie mazākajām partijām. Pagājušajā nedēļā pēc ilgām sarunām tika iegūts pret korupciju noskaņotās „Ciudadanos” jeb Pilsoņu partijas atbalsts, kā arī uzrunāti skaitliski nelielo Kanāriju salu pārstāvji.
Lai Rahojs tiktu apstiprināts Spānijas premjerministra amatā, viņam trešdien 350 deputātu lielajā parlamentā bija nepieciešams iegūt 176 parlamentāriešu atbalstu.
Taču pēc ilgstošām debatēm Rahoja kandidatūru atbalstīja tikai 170 deputātu. Opozīcijas partijas ar sociālistiem priekšgalā bija aktīvi aicinājušas izteikt neuzticību Rahojam, jo viņš esot zaudējis iedzīvotāju uzticību un sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar viņa valdības īstenotajiem bargajiem taupības pasākumiem, kā arī dažādiem korupcijas skandāliem. Par spīti tam jāatgādina, ka pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes un milzīgā pagrimuma Spānija ir kļuvusi par vienu no dinamiskākajām eirozonas ekonomikām, piedzīvojot izaugsmi jau 12 gada ceturkšņus pēc kārtas.
Vēl pēdējā iespēja nokļūt premjera amatā Rahojam gaidāma piektdien, kad viņam nepieciešams iegūt vairs ne absolūto, bet tikai minimālu balsu pārsvaru. Taču šāds iznākums ir maz ticams, jo tas nozīmētu, ka kādai no opozīcijas partijām balsojumā ir jāatturas. Ja arī piektdien gaidāmajā balsojumā Rahojs valdības vadītāja postenī apstiprināts netiks, viņam tomēr tiks doti vēl divi mēneši valdības veidošanai un tikai neveiksmes gadījumā tiks izsludinātas vēl vienas vēlēšanas, kurām jānotiek Ziemassvētkos – 25. decembrī. Sociālisti gan ir aicinājuši samazināt priekšvēlēšanu kampaņas laiku, lai vēlēšanas varētu notikt 18. decembrī, nevis Ziemassvētkos.
Komentējot savu neveiksmi, Rahojs paziņojis, ka sociālisti ietiepīgi vēlas jaunas vēlēšanas, taču tas tikai apdraudēšot Spānijas ekonomiku un likšot uzdot jautājumus par demokrātiju valstī. Pēc Rahoja vārdiem, ir grūti iedomāties, kas varētu nodarīt lielāku ļaunumu Spānijas demokrātijai, kā paziņošana iedzīvotājiem, ka viņu balsis divos iepriekšējos balsojumos nav nekā vērtas. Visticamāk, ka līdz decembrim Rahojs turpinās pildīt premjerministra pienākumus, taču viņam nav tiesību nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, kā arī tērēt naudu infrastruktūras projektiem, piemēram ceļiem vai dzelzceļam.