Finanšu eksperts Kaspars Peisenieks ieguldījumu klāstu salīdzina ar sava veida trepēm, kur uz apakšējā pakāpiena ir ieguldījuma iespējas ar zemāko risku un arī zemāko ienesīgumu. Uzkrājumu veidošanā viņš iesaka sākt no apakšas, piemēram, krāt naudu norēķinu kontā, kur procentus nemaksā, vai depozītā, kur procentu likme ir ļoti zema. Tāpat zems ienesīgums ir valstu parādzīmēm.
“Un tādā veidā mēs varam virzīties uz augšu pa ienesīguma un riska pakāpi, līdz nonāk līdz tam, kas ir ar risku, bet ar lielu ienesīgumu. Tās ir akcijas, akciju tirgu fondi un biržā tirgotie fondi. Doma ir tāda – nopērkot akcijas, mēs kļūstam par līdzīpašniekiem kādam biznesam.
Kā mēs zinām, visi biznesi saistās ar risku, un ik gadus ir grūti paredzēt, kāds būs ienesīgums, bet ilgtermiņā tas ir pozitīvs,” stāsta Kaspars Peisenieks.
“Golin Rīga” valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks atklāj, ka ieguldījumos sadala risku. Viņš iegulda naudu gan trešajā pensiju līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā, kā arī investē gan Baltijā, gan citviet pasaulē bāzēto uzņēmumu akcijās.
“Tādos kā “Apple”, “Facebook”, “Amazon”, “McDonald’s” un “Coca–Cola”. Skatos arī pēc dažādām nozarēm. Ieguldot ir jāskatās un jāsaprot, kāds ir tas mērķis – ilgtermiņa, īstermiņa. Ir akcijas, kur ieguldot var saņemt kaut ko dividendēs. Ir uzņēmumi, kas maksā dividendes, un ir tādi, kas nemaksā. Tāpat es ieguldu dažādos fondos. Gan, piemēram, bankas piedāvā dažādus ieguldījumu fondus,” klāsta Vērzemnieks.
Viņš seko līdzi uzņēmumu ziņojumiem, par to darbību, lai jau plānotu stratēģiju tālāk – kādu uzņēmumu akcijas pirkt un kādas labāk pārdot. Protams, nākas sekot līdzi arī svārstībām finanšu tirgos. Septembra sākumā tajos akciju cenas kritās.
“Jā, es to redzu, bet tādu būtisku satraukumu man tas nerada, jo es zinu, ka pēc laika akcijas atkal kāps,” atzīst Vērzemnieks.
“Start-up” uzņēmuma “Funderful” izveidotājs, “Salto.co” finanšu pārvaldītājs Raimonds Kulbergs uzsver, ka vispirms ir jāiemācās tērēt mazāk, nekā nopelna, un tad domāt, kur bankā uzkrāto naudu ieguldīt.
“Man kā uzņēmējam jeb “start-up” pasaules piekritējam riska tolerance ir lielāka. Līdz ar to es ar prieku ieguldu akciju tirgos. Es izmantoju gan banku piedāvājumus, gan ārvalstu rīkus. Es ieguldu ilgtermiņā. Nevis skatoties, kā akcijas staigā no nedēļas uz nedēļu, no mēneša uz mēnesi.
Es rēķinos, ka pēc pieciem gadiem akciju vērtība varētu būt pieaugusi,” stāsta Kulbergs.
“INVL pensiju fondu” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs savukārt atzina, ka ieguldīšana akciju tirgū prasa pacietību, zināmu devu zināšanas un spēju nesatraukties par īstermiņa akciju cenu svārstībām, jo vilkmi un jaudu nodrošina tieši ilgtermiņa investēšana.
“Un tādos brīžos ir jāturpina investēt. To grūti darīt. Arī man, kaut vai man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze akciju tirgos. Es to daru, bet emocionāli to grūti ir darīt, jo redzi, ka, investējot naudu, tā vēl nedaudz pakrītas uz leju. Tu tā kā īslaicīgi ciet zaudējumus no eiro, ko šodien investē. Pienāk brīdis, kad tirgi atkopjas, un tu redzi pieauguma tempu un redzi, ka uz katru eiro dabū klāt 30%-40%,” stāsta Martinovs.
Viņš piebilst, ka ir jāsaprot, kādos uzņēmumos investēt, kādi ir to darbības rādītāji un kādos tirgos tie strādā. Vieglāks variants ir to uzticēt bankas ekspertiem, kas pārvalda ieguldījumu fondus. Bet vai ir vēl kāda ieguldījumu zelta āderes? Varbūt zelta stieņi?
“Noteikti neieteiktu. Tas ir visgrūtākais un visneizdevīgākais veids, kā to darīt. Tur ir daudz nosacījumu, risku, lieli izdevumi, lai šos darījumus veiktu. Sākot ar apsardzi, jo neturēsi zelta stieņus virtuvē uz plaukta. Tie tirgojas speciālos iepakojumos.
Ja to iepakojumu bojā vai noskrāpē zelta stieni vai monētu, tad jau tas zaudē vērtību. Es teiktu – labāk ne,” saka Martinovs.
Kā vērtīgu investīciju Andrejs Martinovs min ieguldījumu izglītībā – gan savā, gan ar izglītību saistītos biznesos. Tāpat patlaban nekustamā īpašuma tirgū Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir pievilcīgas cenas. Protams, arī mežs ir stabila vērtība ar labu ienesīgumu, bet tas ir ilgtermiņa pasākums.
Finanšu eksperts aicina apvienot kādu aizraušanos un hobiju ar ieguldījumiem.
Martinovs pastāsta par kādu internetā izlasītu investīciju pieredzi.
“Tēvs uz katra sava bērna dzimšanas dienu pirka viskija pudeli. Konkrēta gada, konkrēta ražotāja. Un pa šiem gadiem sakrājis kolekciju, kuras cena ir nenormāli pieaugusi. Tas ir viens no piemēriem, kas parāda, kā tas darbojas. Ja tev izdodas mērķtiecīgi, ilgtermiņā sakrāt kolekciju, tad atdeve būs ļoti augsta,” skaidro eksperts.
Savukārt attiecībā uz ieguldījumiem mākslas darbos Andrejs Martinovs ir piesardzīgs, sakot, ka pirmkārt, ir jāsaprot, ko pērc un vai tiešām konkrētam mākslas darbam nākotnē gaidāms vērtības pieaugums.
Kopumā ekspertu padoms ir viens – sadalīt riskus jeb neturēt visas olas vienā groziņā.
