Kopš gada sākuma regulārus eiro gatavības indeksa mērījumu veic „Swedbank”, izmantojot pētījumu aģentūras TNS pakalpojumus. Rezultāti parasti tiek izziņoti atraktīvu priekšnesumu pavadībā, ko izpilda bankas augstākās amatpersonas.
Vairāk nekā pusgadu ilgā periodā iedzīvotāji atbildes uz jautājumiem - kāda ir jūsu attieksme pret eiro, ko par tā ieviešanu zināt un vēl citiem uzvedinošiem jautājumiem šajā sakarā – liecina par viņu zemo gatavību. Turklāt pozitīvas izmaiņas ir nelielas.
Pētījumu autori atzīst, ka cilvēkiem ir raksturīgi par sarežģītiem jautājumiem sniegt izvairīgas atbildes no sērijas „nezinu”, „grūti pateikt”, „drīzāk jā”, „drīzāk nē” un tamlīdzīgi. Tāpat arī savu gatavību eiro novērtē ar vidējām atzīmēm. „Tas ir tipiski, ka iedzīvotāji vai uzņēmumu vadītāji izvēlas atbilžu skalā vidējos rādītājus, 5-6 un tādu ir trešdaļa. Augstas atzīmes sev liek mazākā daļa, un tas ir loģiski,” saka pētījumu kompānijas TNS lielo klientu direktore Ilva Pudule.
Uzņēmēju gadījumā mērīt gatavību eiro ir vienkāršāk. Biznesam jau no 1 oktobra jāspēj paralēli norādīt cenas eiro, jārūpējas par grāmatvedības un kases sistēmu pielāgošanu, līdz ar to uzņēmēju gatavības indekss 54 no 100 ir apmierinošākā līmenī, salīdzinot ar iedzīvotājiem.
Īpaši jāgatavojas ir finanšu pakalpojumu sniedzējiem, bankām, apdrošinātājiem un citiem, kuru galvenā prece ir pati nauda. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst, ka tās pārraudzībā eošie vairāk nekā 300 komersanti mājas darbus pilda kārtīgi.
Tieši no finanšu sektora gatavības lielā mērā būs atkarīgs, kā savu gatavību varēs demonstrēt pārējie uzņēmumi un iedzīvotāji. Pagaidām tiek solīts, ka jau 1. janvārī visos bankomātos būs pieejami eiro, un tie būs 100% arī bezskaidras naudas norēķinos. Jucekli var sagaidīt veikalos, kur paralēli apgrozīsies gan lati, gan eiro un drūzmu banku filiālēs, kur būs jāstāv rindā, mainot skaidru naudu.
