Pēc sabiedriskās domas aptaujas datiem, vairāk nekā puse no iedzīvotājiem, kuri šobrīd veido uzkrājumus, nogulda naudu bankā, bet 47 % atliktos līdzekļus glabā zeķē, respektīvi, uzkrāj skaidru naudu. Speciālisti norāda – šāda tendence negatīvi ietekmē valsts ekonomiku. „Valstij visneizdevīgākais faktiski ir skaidras naudas uzkrājumi, jo tad neviens cits tos arī nevar izmantot kaut kādā citā veidā. Jo ja tas ir noguldījums bankas kontā, tad vismaz banka var, tas ir atkal resurss, ar ko strādāt,” saka ekonomiste Agnese Bičevska.
Lai arī bankās cilvēki tagad nogulda vairāk naudas, tas nebūt nenozīmē, ka pieaug arī kopējais uzkrājumu līmenis, 2012. gadā tas pat samazinājies. Eksperti skaidro – tāda ir cilvēku daba – kad naudas ir vairāk, par nākotni domā daudz mazāk, lai gan iespējas uzkrāt ir. Ienākumiem samazinoties, rodas bažas par priekšdienām un cilvēks mēģina savilkt jostu vēl ciešāk, lai kaut ko iekrātu.
Lai arī krīze bijusi skarba mācība daudziem, cilvēku atmiņa ir īsa, 2008. gads sāk piemirsties un uzkrājumus veido tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Tiesa, puse aptaujāto atzīst, ka liekas naudas, ko uzkrāt, vienkārši nav. „Divas trešdaļas iedzīvotāju tā vai citādi dzīvo no rokas mutē. Arī šeit var būt dažādi līmeņi, tā teikt, var būt tā, ka tev tiešām ir grūtības nopirkt pat pirmās nepieciešamības preces, bet nu var būt, ka tu katru dienu pusdieno dārgā restorānā, bet tik un tā tas nozīmē, ka ja tev pēkšņi kādā brīdī aptrūkst tavi ierastie ienākumu avoti, tad tu būsi uz sēkļa,” saka sociologs Arnis Kaktiņš.
Krājēju skaita ziņā Latvija ir Eiropas topu lejasdaļā un krietni atpaliek arī no kaimiņvalsts Igaunijas, turklāt jāņem vērā arī uzkrātais naudas daudzums. Pieņemts domāt, ka minimālajam uzkrājumam vajadzētu būt trīs mēnešalgu apjomā, lai finansiālu grūtību gadījumā būtu laiks problēmu risināt. Aptaujātie rīdzinieki pārsvarā atzīst, ka cenšas iekrāt, bet summa neveidojas liela.
Tomēr nav tā, ka nekrāj tikai tie, kuriem visi līdzekļi aiziet ikdienas vajadzībām. Desmitā daļa aptaujāto norādījuši, ka naudas pietiek, ko uzkrāt, arī tā kā būtu, bet par nākotni nedomā un dzīvo šodienai. Arnis Kaktiņš gan norāda, ka šāda dzīves filozofija raksturīga jauniem cilvēkiem, un, ar gadiem parādoties veselības problēmām, cilvēki kļūst apzinīgāki.
