Iedzīvotāji joprojām bažīgi par cenu pieaugumu eiro dēļ

Tuvojoties 1.janvārim, no iedzīvotājiem nereti dzirdami apgalvojumi, ka cenas kāpj, jo tuvojas eiro ieviešana. Taču ekonomisti un uzņēmēji uzsver, ka kopumā cenu pieaugums nav vērojams.

„Mani nedaudz pārsteidza informācija, ka oktobrī 93% preču nav paaugstinājušās cenas. Nu, dzīve liecina par kaut ko citu," tā apgalvo kāda pircēja. Sieviete regulāri iegādājas konkrētas firmas auzu klijas. Tomēr oktobrī viņu izbrīnīja tas, ka par ierasto pirkumu jāmaksā vairāk. „Veikalā „Top", šajā veikalu ķēdē, šīs klijas, piemēram, 15. septembrī maksāja 38 santīmus par paciņu, tad 5.oktobrī - 44 santīmi. Tas ir gandrīz 16% pieaugums. Tad man ir jautājums, kāds iemesls šādam cenu pieaugumam, jo, cik es zinu, graudu cenas šogad nav palielinājušās."

Oktobrī cenu pieaugums fiksēts nedaudz vairāk kā divos procentos gadījumu, kamēr ap četriem procentiem gadījumu cenas ir samazinājušās, liecina Ekonomikas ministrijas veiktais oktobra cenu monitorings. Tomēr cenu izmaiņas konkrēto auzu kliju gadījumā ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis izskaidrot nevar: „Man grūti pateikt konkrēto gadījumu, te var būt dažādi faktori. Mūsu kontrolēto preču skaitā ir auzu pārslas „Herkuless" pilngraudu, kurām cena stabili stāv uz vietas. Ja ir aizdomas par nepamatotu cenu celšanu, es ieteiktu pirkt konkurentu ražotās pārslas."

Tuvojoties eiro ieviešanai, iedzīvotāju vidū aizvien vairāk novērojamas bažas par cenu kāpumu. Tomēr Ķirsis norāda, ka pēdējo desmit mēnešu laikā veiktie monitoringa dati liecina par cenu stabilitāti, jo neloģiskas svārstības vai kāpumi nav novēroti. „Protams, ir kaut kādi gadījumi un atsevišķi iemesli, kur uzņēmēji ceļ cenas un viņi to drīkst darīt. Tikai jautājums, lai viņi to nedarītu eiro aizsegā. Un, ja mēs skatāmies tomēr to eiro ieviešanu, tad kopējā bilde ir tāda - cenas ir stabilas un eiro ieviešanas rezultātā nekāpj," saka Ķirsis.

Savukārt Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama nenoliedz nelielas cenu svārstības atsevišķās preču vai pakalpojumu grupās. Piemēram, kafejnīcās, taču tas neliecina par būtiskiem pārkāpumiem vai neobjektīviem iemesliem. „Šādos gadījumos, visticamāk, notiek tas, ko saka ekonomikā - tās ir kaut kādas cenu pieauguma gaidas un liela daļa, it sevišķi mazo uzņēmumu, tam seko," skaidro Ābrama.

Ābrama uzsver, ka cenu svārstības notikušas vienmēr - tās ir normālas brīvā tirgus pazīmes, kas neesot jāsaista ar drīzo eiro ieviešanu valstī. „Tā kā būtiskākās preču grupās šobrīd nav pamata it kā runāt, ka būtu masveida cenu pieaugums. Tiešām, tas nav. Un tas, ka atsevišķām precēm vai kaut kur kas ir palielinājies, tas, protams, tika darīts arī pirms pārejas uz eiro. Cenas mainās un tā ir normāla brīvā tirgus parādība, ka cenas nav sastingušas gadiem ilgi. Cenas mainās, kaut kas palielinās, kaut kas pazeminās," saka Ābrama.

Aplūkojot ekonomisko situāciju pasaulē, iespējams novērot cenu nemainīgumu vai pat lejupslīdi, un Latvija nav izņēmums - apgalvo bankas „Citadele" galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis. „Praktiski visur šī inflācija pieturas salīdzinoši zemu. Un tie iemesli gan Latvijai, gan arī citur, mēs neesam nekāds izņēmums, ir tas, ka šīs dažādu resursu cenas, pirmkārt, energoresursu, gan arī pārtikas resursu cenas, ir pārstājušas kāpt, atrodas pat tādā lejupslīdes tendences varā. Tas arī ir iemesls, kāpēc mums šī oficiālā inflācija, arī reālā, veikalos skatoties, principā ir pazudusi. Un ir pat vērojami drīzāk cenu kritumi kaut kādās preču grupās," saka Vaikulis.

Ekonomists arī norāda, ka pašreiz ekonomika atrodas sava veida stagnācijā, līdz ar to cenu izmaiņas ir veselīgas ekonomikas attīstībai. Tas savukārt veicinātu dzīves kvalitātes līmeņa celšanos. Latvijas Radio uzrunātās personas uzsver - ja patērētāju neapmierina konkrētā tirgotāja cenu izmaiņas, pircējs par to var nebalsot un doties pie cita tirgotāja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt