Vairumam iedzīvotājiem gan liekas, ka cenas pēc eiro ieviešanas esot pieaugušas par aptuveni 10%, liecina TNS Latvija veiktā socioloģiskā aptauja. Sociologi šādu atšķirību starp oficiālajiem statistikas datiem un iedzīvotāju viedokli daļēji skaidro ar to, ka cenas tik tiešām ir pieaugušas dažādiem ikdienas pakalpojumiem.
Bet par tiem produktiem un pakalpojumiem, kur cenas nav pieaugušas vai pat samazinājušas, sabiedrībā neesot populāri runāt un tas tiek uztverts kā pašsaprotama lieta.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks atzīst, ka cenas par dažām precēm un pakalpojumiem tika noapaļotas uz augšu.
„Pēc saviem novērojumiem es redzu, ka ir dažādi mazi pakalpojumu sniedzēji, un es zinu cik šī konkrētā lieta ir maksājusi pirms pieciem gadiem, trijiem, diviem un viena. Tagad es redzu, ka ir bijusi noapaļošana. Lielākoties mazliet uz augšu,” atzina ministrs.
Viņš gan norādīja, ka ir saprotams pakalpojumu sniedzēju ieradums izmantot apaļās summas: pieci lati, 5,50, seši, 6,50, 10, 10,50. Un ir fiksēti daži pārkāpumi, kad uzņēmēji arī ir mēģinājuši pacelt cenas, mēģinājuši tās noapaļot.
Ministrs uzskata, ka cīnīties ar to ir arī patērētāju ziņā. „Viņam blakus atrodas citas pakalpojumu sniedzējs, kurš varbūt to nav izdarījis… Bet es uzskatu, ka šīs ir lietas, kuras notika neatkarīgi no tā, būtu eiro vai nebūtu. Cik es esmu pasekojis, šie mazie uzņēmēji ilgstoši ir turējuši cenas nemainīgas. Un 1. janvāris vienmēr būs labs iemesls, jo jūnijā to ir daudz grūtāk izdarīt,” pauda ministrs.
Jau vēstīts, ka 2014.gada janvārī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, patēriņa cenas palielinājās par 0,6%: precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem par 1,1%. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, palielinājās par 0,4%.
