Vien katrs desmitais spēj pilnvērtīgi sekot finanšu un ekonomikas norisēm valstī. Pārējie vai nu informāciju neizprot vai arī par to pat neinteresējas.
Tā iedzīvotāji atzinuši tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” aptaujā. Apmēram desmitā daļa arī savus ienākumus un izdevumus neplāno nemaz, bet vairāk nekā puse plāno mēneša ietvaros, dzīvojot no algas līdz algai. Par savu budžetu piecos līdz desmit gados vai vēl ilgākā periodā raduši domāt vien 7%.
“Banāls secinājums. Tā ilglaicīgā domāšana parādās līdz ar gadiem. Jaunībā cilvēks ir spontānāks, viņš uzdrīkstas ticēt sev ievērojami vairāk, viņš ir mazāk lojāls darba vietai,” sacīja “Latvijas faktu” sociologs Aigars Freimanis.
Arī Latvijas Televīzija Rīgas ielās nesastapa nevienu, kas droši teiktu, ka spēj izsekot ziņām par norisēm tautsaimniecībā vai veido uzkrājumus. “Nē, man nav ekonomiskās izglītības. Palēnām uz augšu ejam, bet nekādu lielu kāpumu nejūt,” saka Guntars.
Viņam piekrīt Inese. “Es esmu vissliktākais klients, ko jūs esat noķēruši. Es par viņām neinteresējos (..) Ar personīgo ir tā – ja jūs nepierakstāt izdevumus, tad jums liekas, ka jūs dzīvojat pāri saviem līdzekļiem. Bet, kad jūs viņus pierakstiet, tas kļūst acīmredzams,” saka Inese.
Savukārt Vita atzīst, ka naudiņu mēdz atlikt ceļojumiem.
Lai šo problēmu risinātu, Latvijas Banka piektdien, 2. februārī, atklājusi izglītojošu programmu “No sprīdīšiem par saimniekiem”. “Tas mērķis ir, ka jūs mazliet labāk saprastu ekonomikas procesus valsts līmenī, bet pirmām kārtām jau spētu labāk rīkoties arī ar savām finansēm. Tā viena atziņa ir – cilvēki jau šo to zina, bet kaut kā tajā rīcībā tas neatspoguļojas,” stāsta Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.
Latvijas Banka projektā atjaunojusi zināšanu centru “Naudas pasaule” bankas ēkā un palīdzēs izveidot jaunu mācību līdzekli skolām. Viegli pieejami materiāli par ekonomiku pieejami arī portālā “Naudasskola.lv”. Tāpat arī tiks organizētas diskusijas ar uzņēmējiem, iedzīvotājiem un studentiem reģionos par to, kas ir turības atslēga un kā ražot ko vērtīgāku, dārgāk pārdodamu.
