Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas lētākas preces, pirkumi kļūst pārdomātāki

Pieaugot pārtikas cenām, daļa iedzīvotāju arvien vairāk sāk izvērtēt savus pirkumus – iegādājas mazāk preču, izvēlas lētākās un lūkojas pēc akcijām. To, ka iepirkšanās paradumi mainās, izjūt arī tirgotāji, taču pagaidām, kamēr ir vasara un izdevumu ir salīdzinoši mazāk, iedzīvotājiem arī noskaņojums labāks, līdz ar to reālo ainu varēs novērot rudenī.

Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas lētākas preces, pirkumi kļūst pārdomātāki
00:00 / 04:02
Lejuplādēt

Tas, ka viss ir arvien dārgāks, negribot kļuvis par vienu no apspriestākajiem tematiem gan ģimenes, gan draugu lokā. Daudzi atzīst, ka ir arī bažas par gaidāmo apkures sezonu, kad pieaugs siltuma rēķini.

Uzrunājot iedzīvotājus Cēsīs, ne viens vien sacīja, ka ietaupīt un veidot uzkrājumus grūti, pat neiespējami, un jau tagad sāk arvien vairāk arī izvērtēt savus pirkumus.

"Grūti, grūti vispār. Aizej uz veikalu un, kas te ir par 10 eiro? Te nekas nav. Tomātiņi, kāpostiņš nav dārza pašai, gaļiņa lētā, kripatiņa tāda, vista, banāniņš."

"Manuprāt, vārds "akcijas" ir ļoti pievilcīgas vienmēr. Diezgan daudz [skatos uz akcijas precēm]. Jo tās ir labas preces, tikai īsāku laiku."

"Vispār, jā. Sākam jau skatīties. Vairāk jau braucam uz tādiem veikaliem, kur tiešām ir atlaides un skatāmies līdzi. Piemēram, eļļu vairs nepērku pirmajā veikalā, kur ieraugu,  mēs tomēr skatāmies; ja ir akcija, tad paņem vairāk tās eļļas, tad zini, ka ir."

"Tagad sāku domāt, biju veikalā un sāku domāt, ka nevaru vairs, to nepirkšu un šo gribas, to arī nepirkšu. Es neesmu no tiem ļoti taupīgajiem, bet tagad sāku domāt, ka vajadzētu." 

Latvijā daudzas pārtikas preces ir dārgākas nekā Igaunijā, stāstīja Tallinā dzīvojošā Margarita Rāliste. Uz Cēsīm viņa atbraukusi ciemos pie mammas. "Šeit, Latvijā iepērkoties, es jūtu, ka ir daudz dārgāk. Piemēram, es varu nopirkt tos pašus griķus, rīsus, auzas daudz lētāk Igaunijā nekā šeit. Un tā pati putra, ko es vāru bērniem no rīta, šeit viņa maksā 3,20 eiro, pie mums  1,80 eiro."

Veikalu tīkla "Top" pārstāve Ilze Priedīte stāstīja – pircēju paradumu maiņa bija vērojama jau kovida laikā un arī pēc ierobežojumu atcelšanas saglabājās. Cilvēki vairāk izvēlējās gatavot mājās, un arī šobrīd pēc ieprikuma groza satura var secināt, ka tendence turpinās.

"Ja skatāmies konkrētās kategorijas, kas pēdējos 12 mēnešos ir būtiski augušas, tad tie ir bezalkoholiskie dzērieni, sausās brokastis, ātri pagatavojamās zupas, un ir arī kategorijas, kurās vērojams [cenu] kritums, tās ir garšas preces – sviests un margarīns," teica Priedīte.

Pieaudzis ir svaigu augļu un dārzeņu apgrozījums, arī svaigas gaļas, piena produktu un eļļas pirkšana pārtikas pagatavošanai, kas arī liecina, ka tā nav tikai rezervju uzturēšana virtuves plauktos, bet ikdienas maltīšu gatavošana. Vērojams arī, ka iedzīvotāji uz veikalu dodas biežāk, kas savukārt nozīmē, ka pirkumi ir pārdomātāki.

"Pircēji aizvien vairāk izvēlas tieši akcijas produktus, aizvien biežāk novērojam, ka pircējs vairs neizvēlas konkrētā zīmola produktus, šobrīd vairāk izšķiroši ir tieši pats produkts par iespējami zemāko cenu," atzīmēja veikalu tīkla pārstāve.

Gan energoresursu cenu kāpuma, gan karadarbības Ukrainā dēļ izmaiņas nācies ieviest arī veikalu plauktos.

Sortiments pielāgots, balstoties uz preču pieejamību, kā arī, pieaugot pieprasījumam pēc akcijas produktiem, šādu preču skaits ir palielināts.

Arī "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā norādīja, ka pirkumi ir kļuvuši pārdomātāki un šogad veiktajā pētījumā, pievēršot uzmanību iepirkšanās paradumu maiņai attiecībā pret pagājušo gadu un pusgadu, secināts, ka noteicošais ir tieši cenas faktors. 

"To arī mēģinām ņemt vērā veikalu izkārtojumā, piemēram, šie produkti un piedāvājumi, kas ir izdevīgāki, kur tiešām ir šis ietaupījums, it sevišķi pamata kategorijās, kas ir maize, piens, augļi, dārzeņi, gaļa, – cenšamies preces izvietot tā, lai cilvēkiem ir viegli ieraudzīt šos piedāvājumus," stāstīja Bagātā.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs norādīja, ka tirgotājiem ir jāsamazina sortiments, jo ražotāji pieved retāk preces un prasa iepirkt lielākus minimālos daudzumus.

"Kādreiz, piemēram, pirku 20 kilogramus desas dienā no pieciem piegādātājiem pa četriem kilogramiem, bet, ja tagad man prasa ņemt pa astoņiem kilogramiem, tad es varu ņemt tikai no diviem līdz trijiem piegādātājiem, līdz ar to man ir mazāks sortiments. Mēs arī šobrīd iepērkam mazāk, tā teikt, labākas kvalitātes preces, jo nav pārliecības, ka tās izpārdos," atzina Danusēvičs.

Kamēr produkts nonāk līdz veikalu plauktiem, iesaistītas ir vairākas puses – sākot no izejvielām līdz ražošanai un loģistikai, tāpēc patieso ainu un sabiedrības emocionālo stāvokli vairāk varēs novērot rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt