Kopbraukšanas idejas pamatā ir dot iespēju šoferiem ar savu privāto auto pa ceļam uzņemt pasažierus, kas par vešanu samaksātu naudu. Tā vietā, lai braukt gribētāji stāvētu šosejas malā ar paceltu īkšķi, pasažierus un šoferus kopā savedīs telefons.
Populārākā šāda veida mobilā aplikācija pasaulē ir “Uber”, kuras pārstāvniecība Latvijā jau vasarā parakstīja sadarbības memorandu ar partijas “Vienotība” vadīto Ekonomikas ministriju. Tagad trīs “Vienotības” deputāti, kā arī Rihards Kols no Nacionālās apvienības un Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības Saeimā iesnieguši grozījumus Autopārvadātāju likumā, lai kopbraukšanas sistēma Latvijā varētu darboties legāli un par to tiktu samaksāti nodokļi.
“Kā mēs redzam ar “Airbnb” vai “Google”, “Facebook” pakalpojumiem, viņi ir ienākuši, šeit reāli darbojas, savukārt nodokļus no viņiem mēs nepaņemam. Šajā gadījumā tā filozofija ir ļoti vienkārša. Mums ir jāiet līdzi laikam. Jābūt apsteidzošiem, un pirms tie pakalpojumi vēl ir ienākuši, viss normatīvais regulējums ir jāsagatavo iepriekš, lai pēc tam nerastos kaut kādas problēmas,” saka “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.
Tomēr tradicionālie pasažieru pārvadātāji par jauno transporta modeli nav sajūsmā. Kopbraukšanas šoferiem nebūs jākārto licences un jāpilda stingrās automašīnas tehniskās prasības kā tas ir taksometriem.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks ir pārliecināts, ka jauno regulējumu savā labā sāks izmantot nelegālie pasažieru pārvadātāji: “Ja tiek pieņemtas tās likuma redakcijas, kādas šobrīd ir iesniegtas Saeimā, tad mums tam darbam, ko mēs veltījām nelegālo pārvadātāju ierobežošanai sešu gadu garumā, faktiski varam pārvilkt svītru.
Jo tad jebkurš, atsaucoties uz šādu kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, faktiski var sākt veikt pakalpojumus brīvi no jebkuras Latvijas vietas un vest pasažierus, kur sirdij tīk.”
Ošenieks stāsta, ka likuma grozījumi padarīs kopbraukšanas modeli par īstu biznesu, tādēļ ir negodīgi šiem šoferiem piemērot daudz maigākas prasības nekā citiem. Tam piekrīt arī Satiksmes ministrijā, kas deputātu iecerē saredz vairākus riskus. Ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda uz iespējamiem riskiem: “Ja šis cilvēks pasažierus pārsēdina jau no esoša starppilsētu autobusa un ja tas notiek masveidā,
no sastrēgumu viedokļa tas nemaina neko, bet mūsu dotētā sabiedriskā transporta sistēma, kas ir tendēta uz to, ka no jebkura Latvijas stūra mēs varam nonākt galvaspilsētā, pieprasīs vēl lielākas dotācijas.
Likumprojekta kritiķi norāda, ka pirms iesniegšanas Saeimā par izmaiņām Autopārvadātāju likumā nav notikušas diskusijas ar nozari. Lai gan likumprojekta anotācijā minēts, ka konsultācijās piedalījusies Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Ošenieks stāsta, ka tā nav taisnība. Arī Satiksmes ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns norāda – vienīgajā sanāksmē par likumprojektu ministrija izteikusi iebildumus un pret grozījumiem bijušas arī citas ministrijas.
