10 000 parakstu, kas nepieciešami iniciatīvas iesniegšanai Saeimā, savākti apmēram divu gadu laikā, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdienā" sacīja portāla "manabalss.lv" vadītājs Imants Breidaks. Pēc viņa teiktā, iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka, saīsinot darba nedēļu no 40 līdz 32 stundām jeb darba dienu no astoņām līdz 6,4 stundām, sabiedrība iegūtu papildu laiku sev, ģimenei, atpūtai.
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš gan Latvijas Radio raidījumā atzina:
tas, vai saīsinot darba dienu, pieaugtu darbaspēka produktivitāte, ir neatbildēts jautājums – pētījumu šajā jomā neesot.
Pēc ekonomikas eksperta domām, lai arī šai idejai ir dažas pozitīvās lietas, piemēram, iedzīvotāji būtu vairāk atpūtušies, pieaugtu patēriņš, tomēr ir arī negatīvās lietas, tostarp Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja zaudētu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Kopumā idejai par darba dienas saīsināšanu ir daudz nezināmo un risku, rezumēja Bērziņš.
Skarbi iniciatīvu Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Viņš ironizēja, ka darba dienu varētu saīsināt vien tādā gadījumā, ja Latvijas zemes dzīlēs tiktu atrasts kāds vērtīgs resurss, piemēram, nafta.
Leiškalns lika noprast, ka Latvija nav gana turīga un labklājīga valsts, kas var atļauties saīsināt darba dienu. To darot, samazinātos atalgojums, iemaksas sociālajā budžetā. "Tā ir vesela virkne seku," brīdināja LDDK eksperts.
