Pēc skaļu neslavu iemantojušās "Gan bei" sāgas, kad atklājās, ka, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, uzņēmēji izmantojuši gan īpaši pielāgotu programmatūru kases aparātu datu sagrozīšanai, gan piekopuši klientu jau apmaksāto pirmčeku anulēšanu, amatpersonu līmenī tika apspriesta pirmčeku likvidēšana.
Tagad šī ideja atmesta un tiek meklēts risinājums, kas būtu pa prātam gan kontrolējošajām iestādēm, gan ēdināšanas nozarē strādājošajiem uzņēmējiem.
"Mēs domājam, ka uz tā pirmčeka vajadzētu paredzēt lielākus uzrakstus, lai būtu skaidri redzams, ka tas nav īstais čeks. Būtu jābūt diezgan skaidrai vizuālai atšķirībai, ka šis čeks nav īstais čeks," sprieda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Šovasar Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopīgi ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju īstenoja informatīvo kampaņu, restorānos uz galdiņiem izvietojot īpašus bukletus, kuros skaidrots, ka pirmčeki nav uzskatāmi par maksājumu apliecinošiem dokumentiem.
Asociācijas prezidents Jānis Pinnis atzīst, ka pirms skandāla liela daļa pircēju patiešām nezināja, ka pirmčeks domāts, lai klienti pirms maksāšanas varētu pārliecināties, ka maksa par pasūtījumu aprēķināta korekti.
"Ļoti daudzi līdz tai akcijai vispār neaizdomājās, kas ir pirmčeks un ko nozīmē čeks. Kad mēs ar VID šo akciju ieviesām, mēs arī diskutējām, vai nevajag kaut ko mainīt. Pirmčeks kā tāds ir jāsaglabā, jo tā ir iespēja viesim redzēt pasūtījuma summu un to, ko viņš maksā. Tāds dokuments ir vajadzīgs, bet mēs apsvērām, vai nevajadzētu nosaukumu mainīt, piemēram, „pasūtījums”. Tā, lai tur neparādās tas vārds čeks, kas nereti rada izbrīnu. Cilvēks tiešām padomā, ka tas ir īstais čeks, aiznes uz grāmatvedību, bet izrādās, ka tas neder," sacīja Pinnis.
Pēc Piņņa teiktā, neesot pamata uzskatīt, ka krāpšanās, izmantojot pirmčekus, bijusi ārkārtīgi izplatīta parādība. Viņaprāt, restorānu biznesā strādājošos uzņēmējus var dalīt trīs daļās.
"Vieni nekrāpjas un negrib krāpties, tie ir tie pavisam baltie. Tie ir vairums. Ir vēl otra daļa, kas negribētu krāpties, bet reizēm ir spiesti to darīt, lai izdzīvotu. Izmaksu situācija restorāniem ir saspringta, ieņēmumi nav prognozējami, tādēļ šie uzņēmēji ir spiesti epizodiski neuzrādīt kādas virsstundas vai ko citu darīt, lai izdzīvotu. Trešā daļa, kas ir izteiktā mazākumā, ir tie, kas apzināti pieņem lēmumus kaut ko neuzrādīt. Pret tiem tad ir jāvēršas ar visu likuma bardzību," teica asociācijas vadītājs.
Atšķirībā no Latvijas Tirgotāju asociācijas, kas aktīvi vēršas pret kases aparātu reformu, Latvijas Viesnīcu un restorānu biznesa asociācijas pozīcija šajā jautājumā ir mērenāka. Vairums asociācijas biedru gan vēl nav nomainījuši savus kases aparātus, atzīst Pinnis:
"Daudzi restorāni, kas strādā, izmantojot citu programmatūru, vēl gaida no VID tiks saņemts apliecinājums par tās atbilstību.
Mums bija saruna ar VID par to, ko darīt, ja no 1. jūlija ir stājies spēkā kaut kas, ko restorāni ne savas vainas dēļ nevar ieviest. Mums ir vienošanās, ka šajā laikā neviens netiks īpaši kontrolēts un arī sodi netiks likti."
Tam, ka kases aparātu reforma, kuras mērķis ir nodrošināties pret kases aparātos fiksētās informācijas sagrozīšanu, būs brīnumlīdzeklis cīņā pret krāpšanos ar nodokļiem, viesnīcu un restorānu bizness gan neticot.
