Smiltēns Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē trešdien lūdza Enerģētikas likuma grozījumos, ar kuriem paredzēts noteikt principus gāzes tirgus atvēršanai no 2017.gada pavasara, iekļaut normu, kas ļautu lielajiem dabas gāzes patērētajiem savām vajadzībām ar AS "Latvijas gāze" (LG) infrastruktūras palīdzību jau tagad iegādāties gāzi, piemēram, no Lietuvas sašķidrinātās dabas gāzes termināļa.
Smiltēna iesniegtais priekšlikums Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē izraisīja kaismīgākās deputātu debates. Pret to asi iebilda arī LG - tā uzskata, ka kompānijai līdz 2017.gada pavasarim ir ekskluzīvas tiesības izmantot gāzes infrastruktūru un neviens cits gāzi līdz tirgus atvēršanai patērētājiem nedrīkst piegādāt.
Asa viedokļu apmaiņa bija arī par “Latvijas gāzes” infrastruktūras uzņēmuma sadales modeli.
“Saskaņas” deputāti piedāvāja no uzņēmuma esošās struktūras nodalīt visu infrastruktūru - sadali, pārvadi un glabāšanu. Šis priekšlikums atbalstu neguva, tādēļ, balsojot par nākamajiem ierosinājumiem, “Saskaņas” deputāti vairākkārt izgāza kvorumu, liekot divas reizes izsludināt 15 minūšu pārtraukumus.
Daļa deputātu nepiedalījās balsojumā, piemēram, par deputāta Aivara Meijas ("No sirds Latvijai") priekšlikumu. Tas varētu būt strīdīgs, un zem tā, pēc atsevisķu tautas kalpu domām, varētu slēpties kādi zemūdens akmeņi, kas ļautu nenodalīt no LG dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru.
“Iet ļoti grūti, tiek vilkti dažādi argumenti, apvainota ministrija, regulators. Tas ir viens no veidiem, kā cīnīties pret likuma pieņemšanu,” notiekošo komentēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozole (ZZS).
“[..] mums likums iet smagnēji. Ceru, ka nākamās nedēļas laikā pieņems komisija,” sacīja ministre.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Rolands Irklis savukārt pauda pārliecību, ka iespēja izmantot infrastruktūru nav pielīdzināma dabasgāzes tirgus atvēršanai.
„Prakse ir tāda, ka piekļuve ir jau šobrīd, neatkarīgi no tā, ir noteikumi vai nav. Šāda prakse bija arī attiecībā uz pārvades sistēmas un krātuves lietošanu. Piemēram, kamēr Regulators vēl nebija apstiprinājis savus noteikumus, „Latvijas gāzei” bija pienākums un „Latvijas gāze” arī faktiski nodrošināja trešo pušu piekļuvi. Piemēram, pagājušajā gadā, jau sākot no aprīļa, Igaunijas komersanti saņēma dabasgāzi pa Latvijas pārvades sistēmu no Lietuvas. Bet šobrīd pastāv risks, ka „Latvijas gāze”, izmantojot situāciju, ka nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi, varētu mēģināt atteikt piekļuvi sadales sistēmai,” skaidroja Irklis.
Gluži pretējās domās ir „Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš komisijas sēdē pauda, ka „ tā jau ir tirgus atvēršana”. “Vai tiešām šī vārdu spēle nav katram skaidra?” viņš jautāja.
“No mūsu viedokļa, Latvijas valsts ar termiņiem uzņemas saistības – kas notiks, ja kaut kas nebūs izdarīts. Mēs jau nebūsim no tā cietēji. Ja pircēju nebūs, tad nebūs, mūs par to sodīt nevarēs, bet Latvijas valsts nonāks pārkāpuma procedūrā, jo nebūs izpildījusi saistības,” brīdināja Kalvītis.
Savukārt „Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis komisijas sēdē uzsvēra, ka „Latvenergo” negatavojas samazināt no „Latvijas gāzes” iepērkamās dabasgāzes apjomu un ātrāka piekļuves nodrošināšana nekādā ziņā neapdraud pašreizējā dabasgāzes tirgus monopolista biznesa intereses.
„Ja mēs runājam par šo regulējumu, tas neattiecas uz tirgus atvēršanu, tas attiecas uz piekļuvi pie infrastruktūras. Šis regulējums mums ir vajadzīgs līdz tirgus atvēršanai, kas būs 2017. gada aprīlī, lai mēs varētu piekļūt pie infrastruktūras un attransportēt savu gāzi, kas nopirkta ārpus Latvijas, ja mēs to darīsim. Ja runājam par gāzes pasūtījumu, tad mēs uz šo gadu esam „Latvijas gāzei” pasūtījuši minimālo dabasgāzes apjomu, kas mums būtu nepieciešams. Bet jau janvāra mēnesī mēs esam iztērējuši 160 procentus no janvāra mēneša pasūtījuma,” klāstīja Kuņickis.
Tikmēr „Latvijas Gāzes” pārstāvji turpina uzstāt, ka, atbilstoši 1997. gadā noslēgtā „Latvijas gāzes” privatizācijas līguma nosacījumiem, līdz 2017. gadam kompānijai ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības būt vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā.
Smiltēns, komentējot šos apgalvojumus, pauda, ka, viņaprāt, uzņēmuma “ir vēlme saduļķot ūdeņus un radīt apjukumu deputātos, sajaucot kopā vairākas lietas – jautājumu par gāzes tirgus atvēršanu ar „Latvenergo” piekļuvi, un tādā veidā panākt sev vēlamo rezultātu”.
Sēdes laikā izskanēja arī pārmetumi, ka paši grozījumu virzītāji – Ekonomikas ministrija savus priekšlikumus iesniegusi vēlāk, nekā tam bijis atvēlēts laiks.
Pārmetumi tika raidīti arī koalīcijas deputātu virzienā. Zinot sēdes nozīmi, uz to savlaicīgi nebija ieradušies ZZS pārstāvošais Jānis Klaužs un “Vienotības” deputāts Inesis Boķis.
Tā kā trešajam lasījumam gatavoto Enerģētikas likuma grozījumu vērtēšana un apspriešana trešdienas Saeimas tautsaimniecības komisijā ievilkās, kā arī bija nepieciešams saņemt Saeimas Juridiskā biroja atzinumus par iesniegtajiem ierosinājumiem, Saeimas komisija likuma grozījumu skatīšanu atlika uz vēlāku laiku.
Smagas diskusijas komisijā gaidāmas arī nākamajā sēdē, kad tiks spriests par “Latvijas gāzes” sadales termiņiem un gāzes krātuves piederību. Ekonomikas ministrija cer, ka grozījumus Saeimā varēs skatīt februāra pirmajā pusē. Tiesa, vai tas izdosies, nav zināms, jo skatīti nav galvenie punkti – par gāzes apgādes uzņēmuma sadales termiņiem. Ja diskusijas būs tik pat asas, galīgais lasījums varētu ievilkties uz ilgāku laiku.
Atbilstoši iepriekš lemtajam, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšana un no „Latvijas Gāzes” neatkarīgas kapitālsabiedrības izveide ir jāpabeidz līdz nākamā gada beigām.
Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) uzsvērusi, ka enerģētikas likuma grozījumi, kam jāatver gāzes tirgus ir būtiski valsts ekonomikas nākotnei un ar tiem jātiek galā vai nu šai, vai nākamai valdībai.
Jau ziņots, ka Enerģētikas likuma grozījumiem 3.lasījumam kopumā ir iesniegti vairāk nekā 100 dažādu priekšlikumi, starp kuriem bijuši gan tirgus atvēršanu paātrinoši, gan novilcinoši ierosinājumi.
Viens no strīdīgākajiem ir ierosinājums, kas ļautu jau tagad lielajiem gāzes patērētājiem Latvijā, proti, AS "Latvenergo", AS "Rīgas siltums" un AS "Daugavpils siltums" iegādāties gāzi no tirgotāja, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, vai arī no cita tirgotāja Latvijā, kas nav "Latvijas gāze". Tiesa, pret šo priekšlikumu iebilda pat Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Ekonomikas ministrija (EM), norādot, ka tas potenciāli Latvijai draudētu ar tiesvedību.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" iepriekš ziņoja, ka visi dabasgāzes lietotāji jau tagad brīvi var izvēlēties gāzes tirgotāju. To nosaka likums, taču praksē ir citādāk. Cauruļvadu īpašnieks LG neļauj lietotājiem Latvijā pirkt gāzi citur. Kompānijas monopolu vēl stabilāku draud padarīt Saeimā virzītie priekšlikumi.
Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta vadītājs Dominiks Ristori nesen vēstulē Ekonomikas ministrijai (EM) norādīja: "Lietuvas pārvades sistēmas pastiprināšanu (..) es redzu kā galveno notikumu, kas izbeidz Latvijai paredzēto atkāpi". Tas nozīmē, ka Latvija nevar stiept garumā LG netīkamo tirgus atvēršanu. Tomēr EM nerosina monopolu izbeigt nekavējoties, bet 2017.gadā. Bet esošo likuma versiju, saskaņā ar kuru tirgus jāatver, ministrija piedāvā izdzēst.
