Kredīti Šveices frankos ir vairāk nekā 50 000 horvātu. Vairums no tiem ņemti 2000.gadu sākumā nekustamo īpašumu iegādei komerciālos nolūkos, raksta ziņu aģentūra "Reuters". Šveices Nacionālās bankas negaidītais lēmums janvārī izbeigt minimālās maiņas likmes - 1,20 franki par eiro - uzturēšanu izraisīja strauju franka kursa lēcienu, radot grūtības atmaksāt kredītus citu valstu, tostarp Polijas, Ungārijas un Horvātijas iedzīvotājiem, kuri tos savulaik paņēma zemo procentu likmju dēļ.
Horvātijas valdība sākotnēji reaģēja, frankos ņemtajiem kredītiem nosakot fiksētu Šveices franka kursu pret Horvātijas valūtu kunu līmenī, kādā kurss bija pirms krasā kāpuma. Aprīlī Zagrebas ielās izgāja tūkstošiem kredītņēmēju, pieprasot Šveices frankos ņemto kredītu pārstrukturēšanu. Tagad valdība nolēmusi kredītus konvertēt. Daudzi to uzskata par priekšvēlēšanu gājienu, jo valdošie sociāldemokrāti pašlaik aptaujās atpaliek no opozīcijas.
Horvātijas finanšu ministrs Boriss Lalovacs jau aicinājis bankas sākt gatavoties kredītu konvertācijai. 90% Horvātijas banku sektora kontrolē ārvalstu bankas, un tās par šo valdības soli nebūt nav sajūsmā, jo konvertācijas izmaksas - vismaz 800 miljoni eiro - būs jāsedz pašām bankām, skaidro ziņu aģentūra AFP.
Tādēļ piecas ārvalstu bankas apvienojušās kopīgā paziņojumā, norādot, ka šis Horvātijas valdības solis pārkāpj Eiropas likumus. Bankas vērsušās arī Eiropas Komisijā. Kā norāda tās pārstāve Lusija Kodē, Eiropas Komisija cieši seko situācijai Horvātijā un arī Polijā, kur Šveices franka kursa kāpums daudziem radījis grūtības ar kredītu atmaksu.
"Mēs saprotam, ka kredītņēmēju aizsardzība ir svarīgs uzdevums. Bet, komentējot saņemtās banku vēstules, man jāsaka, ka Horvātijas valdības sagatavotais likumprojekts vēl nav apstiprināts, tādēļ komisijai būtu pāragri nākt klajā ar kādu pozīciju. Varu tikai atgādināt dalībvalstīm, ka vienotajā tirgū valdības lēmumiem ir jārespektē Eiropas likumi, tai skaitā brīva kapitāla kustība," pauž Lusija Kodē.
Horvātijas valdības iecerētās izmaiņas likumos vēl jāapstiprina Horvātijas parlamentam, kas to varētu izdarīt līdz septembra beigām.
