Hipotekāro kredītu nosacījumus bankām turpmāk vajadzēs skaidrot rūpīgāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Bankām turpmāk būs rūpīgāk jāskaidro saviem klientiem hipotekāro kredītu nosacījumi, atmaksas kārtība un citas detaļas. Tās ir galvenās normas, ko paredz šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) atbalstītā direktīva.  Tomēr tā saucamais „nolikto atslēgu" princips, kas ļautu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem līdz ar dzīvokli atteikties arī no nenomaksātās kredīta summas, jaunajā direktīvā netika iekļauts.

Jaunā hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības direktīva galvenokārt paredz, ka kredīta noformēšanas procesā klientam būtu jābūt pieejamai visai informācijai. Līgumam ir jābūt saprotami uzrakstītam. Savukārt bankas klientu apkalpošanas speciālista algai nebūtu jābūt piesaistītai veiksmīgi noslēgto līgumu skaitam, jo tas mudina kredītus dot arī tiem, kuriem varētu būt grūtības naudu atmaksāt.

EP deputāts Robert Zīle atzīst, ka jaunie noteikumi ir tapuši lielos kompromisos. Tomēr tajos ir vairāki pozitīvi jauninājumi. „Tur ir vesela rinda lietu, kam ir jābūt. Ir jābūt informācijai no bankas. Ir brīdis līdz septiņām dienām, kad jūs varat atsaukt savu parakstīto līgumu, jums ir jāsaņem arī konsultācijas par riskiem, ko jūs uzņematies. Tātad, es kopumā saku, ja mums šāds direktīvas ieviešamais instruments būtu pirms 2004.- 2005. gada, kad mēs iestājāmies ES, tad mēs kā privātpersonas, mājsaimniecības, būtu iekritušas daudz mazākos parādos," saka Zīle.

Tomēr viens aspekts, ko daudzi Latvijā ir gaidījuši, jaunajos noteikumos tā arī neparādās. Proti, bija iedzīvotāji, kuri cerēja, ka tiks ieviests tā saucamais „nolikto atslēgu" princips. Tā būtība ir, ka kredītņēmējs, kurš vairs nespēj nomaksāt savu kredītu, var atdot dzīvokli bankai. Un, ja dzīvokļa vērtība ir mazāka par kredīta atlikumu, tad starpība klientam nebūtu jāatmaksā. Pašreiz daudzi Latvijas iedzīvotāji pēc tam, kad banka viņiem atņem dzīvokli, tik un tā paliek tai vairākus tūkstošus parādā.

EP deputāts Krišjānis Kariņš saka, ka šāda norma nekad nav parādījusies pat diskusijās. Bet, ja tā būtu, viņš tik un tā, visticamāk, balsotu pret, jo Briselei šādās lietās nebūtu jājaucas.

"Ja no Briseles būtu direktīva, respektīvi likums, kas pateiktu, ka hipotekārajam kredītam jābūt ar atgriezto atslēgas principu, tad tas automātiski sadārdzinātu kredītus visās dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā. Tas nozīmē, ka tas cilvēks vai tas uzņēmums, kurš ir spējīgs paņemt kredītu un viņu arī atmaksāt, maksātu nevajadzīgi dārgi. Un šajā variantā es to absolūti neatbalstu, jo ir jautājums, kurā līmenī kuram likumam ir jābūt. Un šis, manuprāt, ir viens dalībvalstu, Latvijas likums vai pat bankas izvēle vai viņa vēlas piedāvāt dārgākus kredītus, bet kur zaudē tikai mājokli. Iespējams, tādi ņēmēji arī būtu. Un pat tāds modelis ekonomisks bankai varētu būt, piemēram," skaidro Kariņš.

„Nolikto atslēgu" princips gan nebūtu arī pret jaunajiem ES noteikumiem. Tādēļ gan valstis, gan atsevišķās bankas to var izmantot, ja vēlas. Kariņš arī piebilst, ka pašreiz Latvijā esošās komercbankas jau sniedz diezgan daudz informācijas saviem klientiem un rūpīgi tos izvērtē, pirms izsniegt kredītu. Iespējams, tas tiek darīts pat rūpīgāk, nekā prasa jaunā direktīva. Tomēr nav izslēgts, ka pēc gadiem pieciem, kad krīzes sekas varētu aizmirsties, bankas atkal sāks izsniegt kredītus gandrīz visiem, kuri to vēlas. Tad arī kļūs aktuālas šobrīd ieviestās prasības pēc rūpīgākas klientu izvērtēšanas un skaidrošanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti