„Viņam ir liela pievienotā vērtība tieši publicitātē. Tā dod arī zināmu kvalitātes zīmi,” saka Ilmārs Osmanis, elektronisko sistēmu izstrādātāja un ražotāja „HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs. Viņa vadītā kompānija ir pirmais privātais uzņēmums Latvijā, kas gluži nesen parakstījis līgumu par 10 miljonus eiro liela Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējuma saņemšanu.
Osmanis stāsta, ka, sākot sarunas ar Eiropas Investīciju banku, uzņēmums īsti nav zinājis, ka pretendē uz tā dēvētā Junkera plāna finansējumu. „HansaMatrix” akcijas tiek kotētas biržā. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējums uzņēmumam vajadzīgs jaunu produktu attīstīšanai.
„Tas ir kaut kas pa vidu starp aizdevumu un investīciju. Man likās intriģējoši, ka viņi ir gatavi dot pietiekami lielas summas arī samērā nelielām kompānijām. Mēs kā kompānija esam arī biržā ar domu piesaistīt papildu kapitālu, bet tirgus nav ļoti aktīvs, līdz ar to tā piesaiste iet ar diezgan lielu piepūli. Šeit naudas bija pietiekami. Pirms gada pajautājām, kas tas tāds ir un kā to naudu var dabūt. Un tad gada laikā nonācām līdz tam, ka var dokumentus parakstīt,” teica Osmanis.
Kompānijas līdzšinējā sadarbība ar bankām esot visnotaļ veiksmīga. Skaidrojot, kādēļ papildu finansējuma meklējumos nolemts vērsties pie Eiropas Investīciju bankas, Osmanis atzīst, ka ir pozīcijas, kuras bankas nefinansē.
„Ir pozīcijas, ko bankas nefinansē. Kaut kādu jaunu tehnoloģiju attīstību un pētniecību bankas nefinansē. Bankas finansē to, kam pretī ir aktīvi. Ja jūs būvējat māju, tā ir māja, pērkat iekārtu – iekārta. To viņas finansē pietiekami labi, ar pietiekami izdevīgiem procentiem. Ja jūs gribat jaunu produktu izstrādāt, tas ir pētniecības darbs uz kādu gadu ar kādiem pieciem cilvēkiem, to bankas nefinansē,” norāda Osmanis.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, komentējot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējuma piešķiršanu „HansaMatrix”, paudis cerību, ka šīs kompānijas pēdās drīzumā varētu sekot vēl kāds Latvijas uzņēmums. Tikmēr Osmanis pieļauj, ka ne visas Latvijas kompānijas, kam aktuāla investīciju piesaiste, kvalificējas Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem.
„Līdz šim mēs esam to no savām naudām finansējuši, bet mums likās, ka vajag vairāk. Te jāsaprot, ka Eiropas Investīciju banka nefinansē aktīvus. Viņi nekonkurē ar bankām. Šī nauda ir paredzēta pētniecībai. Aktīvos ir iespējams investēt, bet primārais mērķis ir aktivizēt investīcijas jaunos tehnoloģiskos risinājumos,” saka Osmanis.
Pēdējo piecu gadu laikā Eiropas Investīciju banka Latvijas projektiem piešķīrusi aptuveni 460 miljonus eiro, taču lauvastiesa no tiem piešķirta dažādiem publisko personu īstenotiem projektiem, piemēram, tramvaju infrastruktūras attīstībai Rīgā.
