Panorāma

Panorāma

Panorāma

Atzīmē LNNK 30. gadadienu

Sausums kaitējis labībai, bet rapši zied

Gulbenes pusē sausums kaitējis labībai, bet rapši zied

Lai gan sausums un karstums, kas Latviju piemeklēja maijā un jūnijā, atstājis negatīvu ietekmi uz lauksaimniecības kultūraugu attīstību, Gulbenē rapsim sagaidāma laba raža.

Vasaras rapsis zied, un smarža pievilina bites no tuvas un tālas apkārtnes. Augi turpinās zaroties un ilgi ziedēs, pākšu būs daudz, tātad arī raža laba. Citām kultūrām, piemēram, miežiem, gājis daudz sliktāk.

“Augiem trīs dažādas attīstības stadijas: ir vārpas, kas nāk ārā, ir augi, kas sāk stiebrot, un ir augi, kas sākuši augt pirmsjāņu mitrumā, un ir cerošanas fāzē. Tas nozīmē, ka tur ir pilnīgs ķīselis. Kad tie nāks gatavi, apakšā būs pilns ar zaļo masu,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Gulbenes biroja vadītāja, augkopības konsultante Inga Freimane.

Lauksaimnieki jau tagad prognozē, ka raža samazināsies pat vairāk nekā uz pusi. Un lietus, kas nolijis, daudz nav palīdzējis. “Mitrums jau ir, bet vajadzētu 4-5 produktīvos stiebrus. Tie nav pilnvērtīgi. Tas ir gan vasaras kviešiem, gan miežiem. Arī auzām vairāk vajadzīgs mitrums,” stāsta Freimane.

Pļavās siena ruļļi uzskatāmi norāda uz dabas anomāliju. Lai nu kas, bet zāle allaž Latvijā bijusi lekna un sulīga, un govīm barības nav trūcis. Šogad izdevies savākt uz pusi mazāk siena, jo arī zāle bijusi maziņa. Kvalitāte ir laba, bet kvantitātes nav. Kurzemes pusē siena trūkums dēļ jau likvidē ganāmpulkus, bet Gulbenē tik traki vēl neesot.

Par kartupeļiem zemnieki nesūdzas. Vietējo kartupeļu šoruden netrūks. “Šogad pavēlu. Vispār kartupeļi jāstāda 18.aprīlī, es stādīju maijā, jo bija mitrs,” stāsta Druvienas pagasta lauksaimnieks Kristaps Graumanis.

Šobrīd laika apstākļi uzlabojušies un tuvākajās dienās karstumu un sausumu nesola. Bet sējumiem posts ir nodarīts, un zemniekiem palīdzēts vismaz tik daudz, ka izsludinātā dabas katastrofa devusi tiesības nepiemērot viņiem sankcijas par saistību neizpildi.

“Es nezinu, ka jau būtu piezvanījuši uz bankām. Ar Lauku atbalsta dienestu gan ir konsultējušies. Zemnieki skatās, kas uz lauka ir vai nav. Vērtējums būs rudens pusē,” norāda Freimane.

Valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšana nenosaka kompensāciju izmaksu gadījumā, ja raža samazinājusies vai gājusi bojā. Katram saimniekam ar zaudējumiem jātiek galā pašam, vienīgi iespējams atlikt nenomaksātos kredītus uz vēlāku laiku.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti