Dienas ziņas

Rīgā un Cēsīs svinēs Latvijas armijas 100. gadadienu

Dienas ziņas

Oficiālajās peldvietās trūkst pludmales glābēju

Latvijā elektroenerģiju no saules iegūst maz

Gulbenē uz pašvaldības ēkas iemēģinās saules paneļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Viena no pašvaldībām, kas izmantojusi Vidzemes plānošanas reģiona piedāvājumu izvērtēt, cik efektīva varētu būt elektroenerģijas iegūšana no saules, ir Gulbenes novada pašvaldība. Tajā tiek veikts iepirkums, lai uzstādītu 55KW saules paneļus uz pašvaldības ēkas.

Gulbenes novadā šis ir pirmais saules paneļu uzstādīšanas projekts. “Tā ir administrācijas ēka, kur elektroenerģiju patērē salīdzinoši daudz un nepārtraukti pat tad, kad neviena tur nav, tāpat ir serveri un ir elektroiekārtas, ko nedrīkst atvienot no tīkla. Mēs izvietojam maksimāli, cik mēs varam, cik atļauj administrācijas ēkas jumts. Aprēķins rāda, ka tas būs tikai trešdaļai patēriņa,” stāsta Gulbenes novada pašvaldības attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks Krišjānis Upāns.

Līdz 1. jūlijam tiks izvērtēti vēl 13 objekti Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās. Saules paneļu mūža ilgums ir līdz 25 gadiem, un to lietošana atmaksājas aptuveni 10 gados.

“Vasarā ir trīs situācijas – mēs saražojam kaut kādu daļu ar sauli, otrs ir tas, ka tāpat ir kaut kāda pārprodukcija, un trešais, ka mums vēl kaut kāda daļa ir jāiepērk, jo tā enerģija, ko mēs saražojam, dažkārt nav tajos brīžos, kad tā ir nepieciešama,” saka Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks.

Saules paneļus uzstādījušas aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecības, kas ir maz. Lai gan saules paneļi kļūst lētāki un to efektivitāte un kvalitāte pieaug, saules paneļu uzstādīšana vispopulārākā ir tajās valstīs, kur to subsidē un veicina valsts. Latviju saules paneļu uzstādīšanas ziņā apsteidz Lietuva, Polija, Igaunija un Skandināvijas valstis, būtībā vairums Baltijas jūras reģiona valstu.

“Mājsaimniecības, kas šobrīd saražo elektroenerģiju, kas ir pēc būtības zaļā enerģija, saražoto un pārpalikušo enerģiju nodod atpakaļ tīklā un pēcāk atkal ņem atpakaļ no tīkla, par šo elektroenerģijas daļu ir jāmaksā obligātā iepirkuma komponente. Kas pēc būtības neveido jēgu, jo mums papildus savai investīcijai ir jāmaksā par citu ražotāju atbalstu,” pastāstīja SIA “Enefit” valdes loceklis Krists Mertens.

Šis jautājums šobrīd ir arī valdības dienaskārtībā. Ekonomikas ministrija rosinājusi izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā un vēlas atcelt obligātā iepirkuma komponentes  maksājumu tiem, kuri paši ražo zaļo elektroenerģiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti