Ārpus Rīgas

Latgales skolām pārtiku lielākoties piegādās vietējie zemnieki

Ārpus Rīgas

Liepājas Universitātes jaunā rektore nāk ar skaidru vīziju par augstskolas attīstību

Ieilgstot piena krīzei, sarukusi zemnieku interese par saimniecību modernizēšanu

Grūtības joprojām nomāc piena lopkopjus, rūk interese par saimniecību modernizēšanu

Ieilgstot piena krīzei, sarukusi zemnieku interese par Eiropas atbalstu saimniecību modernizēšanai. Lauku atbalsta dienests apstiprina, ka salīdzinoši ar iepriekšējo Eiropas fondu periodu ir krietni mazāk piena lopkopju, kas veido vērienīgus attīstības projektus.

Tiesa, kāda saimniecība Naukšēnos tomēr plāno veikt jaunas kūts būvniecību un palielināt ganāmpulku, neraugoties uz sarežģījumiem nozarē - Naukšēnu novada saimniecībā ‘’Tiltgaļi’’ saimnieko piena lopkopis Māris Bošs. Ģimene ar lopkopību nodarbojas vairāk nekā 20 gadus, turpat pie lopu kūts vēl stāv pats pirmais saimniecībā iegādātais traktors T25, kas joprojām darbos noderot, smejas Māris. Tagad, neskatoties uz piena krīzi, ģimene cer savu saimniecību attīstīt. Plānots celt jaunu kūti un kūtsmēslu krātuvi ar paredzamo līgumcenu vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

''Daudz jau esam apguvuši, daudz iemācījušies - saražot kvalitatīvu pienu, lopbarību. Mums visu laiku tiek teikts - jāattīstās, jāiet uz priekšu, un mēs arī pakāpeniski to darām. Mēs zinām, ka ar pienu, smagi strādājot, var nopelnīt. Dēls beidza Lauksaimniecības akadēmiju, izmācījās par agronomu, ir palicis saimniecībā. Protams, mēs viņam nevaram uzspiest - nāc šajā nozarē strādā, varēsi pelnīt. Viņš pats to lēnām ir sapratis un grib saimniekot,'' saka Māris Bošs, piebilstot, ka par jaunu kūti sapņots jau ilgus gadus.

''Tiltgaļu'' fermā ir 80 slaucamas govis, un pēc modernizācijas dzīvnieku skaits pieaugs līdz 200. Saimniecību nolemts attīstīt, jo apstiprināts zemnieka iesniegtais projekts atbalstam no Eiropas fondoiem. Tiesa gan, projekts vispirms jāuzsāk paša spēkiem un, lai atbalstu 50 % apmērā arī saņemtu, darbi jāpabeidz līdz nākamā gada decembrim. Šobrīd sarežģītākais esot sarunas ar bankām, kuras piesardzīgi raugās uz piena saimniecību dzīvotspēju. Patlaban Naukšēnu pusē piena iepirkuma cena esot 18-19 centi par kilogramu, projekts tapis, kad cena bija labāka.

Māris lēš, ka piena cena pēc Krievijas noteiktā embargo nokritusies par trešdaļu. Zemnieks piekrīt, ka jāmeklē jauni eksporta tirgi, tāpēc arī bija iesaistījies nu jau izjukušajā Trikātas kooperatīvā un ‘’Latvijas piena’’ veidošanā. Taču šobrīd ģimene vēl piesardzīgi prāto, vai vēlas atkal iesaistīties kādā kooperatīvā. Priecē, ka pēdējos mēnešos parādījušās pirmās piena cenas normalizēšanās pazīmes ‘’Valmieras piena’’ pārstrādes kombinātā:

''Šobrīd esam priecīgi par cenu 19 centi - viens cents nācis klāt. Ar septembri it kā būs 20 centi. Mēs dzirdam, ka ir kooperatīvi, kur jau 24 centus var maksāt, igauņu kooperatīvi maksā 23 centus. Žēl, ka Latvijā mūs pārstrādes uzņēmumi spiež pie zemes, un tas ir kārtējais pierādījums, ka kooperācija vajadzīga, lai tikai izdzīvotu... Ved pienu uz Poliju - tā ir iespēja mums panākt kaut kādu cenu, lai varam dzīvot. Mēs arī gribam dzīvot.''

Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža skaidro, ka, salīdzinot iepriekšējo Eiropas fondu plānošanas periodu ar jauno periodu, interese par atbalsta saņemšanu ieguldījumiem lauku saimniecībās tieši no piena lopkopjiem ir kritusies.

''Pirmā atbalsta pasākumu kārta bija 2015.gadā un tad no piena lopkopjiem tika saņemti 314 pieteikumi. Šī gada pirmajā pusē bija 184 pieteikumi piena lopkopībai, tātad kritums jau vairāk nekā par 100 pieteikumiem,'' klāsta Ilgaža.

Lauku atbalsta dienestā būšot vēl viena atbalsta kārta ieguldījumiem lauku saimniecībās, kuru plānots izsludināt oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti