Panorāma

Ciprs uzrunā Eiroparlamentu

Panorāma

Risina drošības problēmas Skolēnu dziesmu un deju svētkos

Grieķijas vēstnieks Latvijā: mums ir grafiks

Grieķijas vēstnieks Latvijā: Finanšu krīze tiks atrisināta veiksmīgi

Grieķijas parādu krīze atrisināsies veiksmīgi un Grieķijai ir konkrēts piedāvājums eirozonas valstīm, kuras Grieķijas priekšlikumus gaida līdz ceturtdienai, intervijā LTV „Panorāmā” sacīja Grieķijas vēstnieks Latvijā Georgijs Hadzimihelakis.

„Redziet, pārrunas joprojām notiek, un nav atkarīgs no manis, kas būs nākotnē. Bet mums ir konkrēts grafiks, un valdība ir uzņēmusies iekļauties tajā,” saka Hadzimihelakis. „Rīt no rīta tiks prezentēti rakstiski priekšlikumi, kas balstīti uz pirms un pēc referenduma pārrunām. Mūsu partneri tos novērtēs pirmajā raundā. Sestdien un svētdien notiks dalībvalstu eirosamits.

Līdz ar to es ticu, ka pastāv acīmredzama abpusēja vēlēšanās sanākt kopā un atrast labāko risinājumu – gan ka Grieķija paliek pilntiesīga eirozonas valsts, gan ka Eiropai nav jācieš smagas sekas,” saka Hadzimihelakis.

Vēstnieks arī ir pārliecināts, ka skolu un slimnīcu uzturēšanai pietiks nepieciešamo līdzekļu. „Tik tālu, vismaz balstoties uz veselības ministra teikto, ir nepieciešamās rezerves, lai garantētu, ka visi, kas nonākuši šādā vajadzībā, tiks attiecīgi aprūpēti. Sestdien, manuprāt, būs pirmā zaļā gaisma. Eiropas Centrālajai bankai ir gatava programma pirmajam naudas ieplūdumam, lai bankomāti atsāktu darboties,” saka Hadzimihelakis.

Viņš arī noraida argumentus un apgalvojumus, ka Grieķija ir ceļā uz autoritārismu. „Šis ir jautājums kopš janvāra [Grieķijas parlamenta] vēlēšanām. Mēs zinām, ka jūs esat gājuši cauri ellei padomju ēras, komunisma un diktatūras laikā. Taču Grieķijā mums ir tā saucamā “komunisma partija”. Šie cilvēki, iespējams, sliecas uz kreiso pusi, bet tas nenozīmē, ka viņi ir komunisti,” klāsta Hadzimihelakis. „No vienas puses, es aicinātu mūsu draugus domāt - vai vairāk sociāli orientētas programmas kapitālistu pasaulē nāk no tā saucamajām marksisma idejām? Mums nav jānoraida kaut kas tikai tādēļ vien, bet gan jāpamēģina tas, jāredz, pašiem “jāizgaršo”, kā tas iet kopā ar mūsu platformu un jāpieņem tas. Grieķi komunistiem nekad nav devuši lielāku atbalstu par 6%,” skaidro vēstnieks.

Viņaprāt, Latvija var parādīt Grieķijai labu piemēru, kā iziet no ekonomiskās krīzes. Taču viņš noraida apgalvojumu, ka Grieķijas finanšu krīze var sašķelt Eiropas Savienību. „Nē, es uzskatu, ka Grieķija apvienos Eiropu. Ja jūs redzat, ka 29 valstu galvas un valdības pulcējas pie galda svētdienā, lai risinātu problēmu, kas tiek uzskatīta par grieķu krīzi, Grieķijas problēmu, tad tajā pašā laikā tā ir Eiropas struktūras problēma. Daudz ir noticis kopš krīzes sākuma  piecus, sešus gadus atpakaļ un vairākas darbības, kas nebija krīzes sākumā, tika veiktas, tādējādi tikai stiprinot Eiropu,” pauž vēstnieks.

Jau ziņots, ka otrdien pirmo reizi pēc Grieķijas referenduma tikās Eirogrupas vadība un Grieķijas valdība. Risinājumu par aizdevuma programmu un tās nosacījumiem gan neizdevās rast. Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") tikšanos nodēvēja par "tādu papļāpāšanu vien".

Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis. Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam, grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.

Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.

Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt