Grieķijas akciju biržas indekss noslīdējis par četriem procentiem, bet valsts banku akciju vērtība kopumā samazinājusies par deviņiem procentiem.
Vienlaikus pieaugušas arī Grieķijas parāda apkalpošanas izmaksas, palielinoties valsts izdoto obligāciju procentu likmei. Pirmdien vakarā Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis noraidīja līdzšinējo 240 miljardu vērto aizdevuma programmu, apmaiņā pret kuru no Grieķijas prasīts ievērot taupības pasākumus un reformēt ekonomiku.
Grieķijas finanšu ministrs vienošanos nosaucis par nepieņemamu un absurdu, taču arī uzsvēris, ka Grieķija ir gatava darīt visu nepieciešamo, lai valsts saņemtu vajadzīgos finanšu līdzekļus. Ja vienošanās netiks panākta tuvāko nedēļu laikā, Grieķija vairs nespēs apkalpot valsts parādu un nonāks uz defolta sliekšņa.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlas Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
ES saskata maz izredžu panākt ar Grieķijas jauno valdību galīgu vienošanos, lai atrisinātu valsts parādsaistību krīzi.
