Eiropas Komisija to sauc par soli pretī kompromisam, bet Vācija paziņojusi, ka šos priekšlikumus noraida.
Grieķijas valdības vēstule Eiropas Savienībai esot divu lappušu gara. Tajā Grieķijas valdība lūdz Eiropas Savienību pagarināt jau esošo aizdevuma programmu, taču vienlaikus arī pārskatīt virkni taupības nosacījumu.
Grieķijai ir vajadzīga nauda, lai tā varētu turpināt veikt nepieciešamos maksājumus, taču jaunā valdība uzstāj, ka aizdevējiem ir jānāk pretī ar atvieglojumiem, jo sabiedrība vairs nav gatava nest taupības slogu un, kā zināms, vēlēšanās tagad pie varas esošie kreisie radikāļi to solīja mazināt.
Ar teju dažu minūšu starpību publiski izskanējuši dažādi Grieķijas priekšlikumu vērtējumi. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kā medijiem ceturtdien Briselē sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis Margaritis Shins, to novērtējis pozitīvi.
„Prezidents Junkers redz šo vēstuli kā pirmo pozitīvo zīmi, un šķiet, ka man te nav jāpaskaidro vairāk,” teica Shins.
Savukārt no Berlīnes dzirdami gluži citi signāli. Vācijas Finanšu ministrija Grieķijas lūgumu jau noraidījusi, norādot, ka tas nav pietiekams ierosinājums krīzes atrisināšanai. Finanšu ministra Volfganga Šeibles pārstāvis medijiem atzinis, ka rosinājuma mērķis ir saņemt pagaidu finansējumu bez nepieciešamības ievērot aizdevuma programmas nosacījumus.
Vācija bažījas, ka Grieķija centīsies palielināt valsts sektorā strādājošo skaitu.
Jau piektdien Briselē kopā nāks eiro zonas finanšu ministri, lai pieņemtu lēmumu par Grieķijas lūgumu. Kā jau iepriekš izteicies Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms, šī faktiski ir pēdējā iespēja.
„Mēs esam atvērti diskusijām par jauniem nosacījumiem, taču neatbalstām vienpusēju Grieķijas rīcību. Manuprāt, mums ir atlikusi šī nedēļa,” Jerūns Deiselblūms.
Eksperti norāda, ka pat tad, ja eiro zonas finanšu ministri vienojas, nav īstas drošības, ka Grieķija pildīs kompromisa nosacījumus.
Līdzšinējā starptautisko aizdevēju programma, kas jau ilgi no Grieķijas ir prasījusi arī pamatīgus taupības pūliņus, beidzas mēneša nogalē – 28. februārī, taču Grieķijai vajadzēs vēl turpinājumu - vairāk nekā četrus miljardus eiro.
Vērojot pēdējo nedēļu un dienu notikumus Grieķijā, Eiropas Centrālā banka ir piekritusi vairot līdzekļus fondā, kas paredzēts Grieķijas bankām, ja tām pēkšņi būtu nepieciešama glābšana. Šādu soli Eiropas Centrālā banka sper jau atkārtoti. Pēdējās nedēļās no Grieķijas bankām aizplūst prāvas noguldījumu summas.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlas Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
