Pret Grieķijas kreisās valdības izstrādātajiem kārtējiem taupības pasākumiem šīs valsts arodbiedrības cīnījušās jau ierastajām metodēm – ar streikiem un protestiem, kas tradicionāli beidzās ar nekārtībām un sadursmēm ar policiju. Pirms svētdienas, 8.maija, naktī gaidāmā balsojuma uz 48 stundām tika pārtraukts ne vien sabiedriskā transporta un valsts sektorā strādājošo, bet arī žurnālistu darbs.
Plašsaziņu līdzekļiem klusējot, piektdienas, 6.maija, vakarā finanšu ministrija nākusi klajā ar papildu taupības pasākumiem, kam klāt pie esošajiem jāpapildina budžets kopumā par 5,4 miljardiem eiro. Preses tehnisko darbinieku apvienības prezidents Jorgs Nikolau sauc šo likumprojektu par giljotīnu.
Viņš Latvijas Radio stāsta par smago triecienu, zem kura nonākuši plašsaziņas līdzekļi valdības lēmumu rezultātā: “Kolīdz būs paaugstinātas vai, precīzāk, ieviestas darba devēju iemaksas, daudzas avīzes apturēs savu darbību. Jau šobrīd avīžu izdevēji aizkavē algas izmaksu darbiniekiem no diviem līdz desmit mēnešiem. Tātad drukātās preses joma sašaurināsies, daudzi laikraksti aizvērsies, un tas nozīmēs, ka būs vēl vairāk bezdarbnieku, kaut gan jau šobrīd katrs otrais žurnālists ir bez darba.”
Lielākais drauds ne vien žurnālistu, bet arī daudzu citu profesiju pārstāvjiem ir viņu sociālās apdrošināšanas fondu pievienošana valsts pārvaldītajam fondam. Līdz šim žurnālistu pensijas un arī veselības pakalpojumi tika segti no viņu īpašā un labi nodrošinātā fonda, bet turpmāk šī nauda aizies valsts labā un, kā pārliecināti medijos strādājošie, tātad – nekur.
Finanšu ministrs Eiklīds Cakalots pārkāpis iepriekš paša novilktās sarkanās līnijas un ierosinājis vēl krasāk samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kas nu būs mazāk nekā deviņi tūkstoši eiro gadā. Nodokļu slogs palielināsies mazā un vidējā biznesa īpašniekiem. Valsts liks viņiem maksāt nodevu 29% apmērā, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā tagad.
Žurnālistu apvienības valdes loceklis Babis Bikas lēš, ka līdz ar pieņemtajiem pasākumiem lielākam vairumam iedzīvotāju nodokļu maksājumi pieaugs: “Cieš visa sabiedrība. Šie likumi iedzīs mūsu sabiedrību vēl lielākā nabadzībā, līdz zemākajam līmenim visā Eiropā. Politika, kas tiek lietota pēdējo sešu gadu laikā, mums ir skaidra: viņi atņem ienākumu no lielākās sabiedrības daļas, kas šo naudu zaudē. Grieķijā mums ir 10% pārticīgo iedzīvotāju un 90% - tie vairs nav vidējā klase, vidējā klase ir pazudusi, tie būs zemākās klases pārstāvji. Sliktākais, ka puse no tiem kritīs vēl dziļākā nabadzībā. Kā jūs zināt, viens no četriem iedzīvotājiem ir bezdarbnieks, vidēji ģimenē tikai viens cilvēks strādā. Un mums uzliek jaunus taupības pasākumus. Cilvēkiem nav, ar ko šos nodokļus maksāt!”
Saraksts ar taupības mēriem ir garš un niansēts.
Tiks apcirptas arī pensijas, par procentu līdz 24% tiks paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis, augstākas nodevas tiks maksātas par degvielu, tabaku, internetu, bet kopš nākamā gada pat par kafiju un elektroniskajām cigaretēm.
Šie pasākumi jau mazinājuši premjera, kreisi radikālās partijas “Syriza” popularitāti. Lielākās opozīcijas partijas “Jaunā demokrātija” Kiriakis Micotaks parlamenta debašu laikā aicinājis premjerministru atkāpties: “Beigsim reiz ar pašu nespējīgāko un bīstamāko valdību, kas bijusi Grieķijā pēc diktatūras krišanas. Es sev nepiedotu, ja nedarītu visu, kas ir manos spēkos, lai atrastu vienīgo risinājumu un vienīgo demokrātisko izeju – vēlēšanas. Vēlēšanas – lai grieķu tauta, kas zina patiesību, var izlemt savu nākotni. Vēlēšanas – lai beigtos valsts zākāšana, lai beigtos nebeidzamā grimšana nabadzībā bez jebkādas perspektīvas.”
Taču premjers Aleksis Ciprs savā uzrunā ārkārtas vēlēšanu scenāriju pilnībā izslēdza, savukārt taupības pasākumu likumprojektu raksturoja kā sociāli taisnīgu.
“Likumprojekts paredz izveidot jaunu sistēmu, kas, no vienas puses, būs dzīvotspējīga, un garantēs pensijas visiem grieķu pilsoņiem un, no otras puses, būs sociāli taisnīga un ņems vērā grūtus ekonomiskos apstākļus. Taču 92,5% pensionāru jeb 2 100 000 pensionāru netiks nogriezts pat viens eiro no viņu pensijas, un tā ir liela uzvara pārrunās, ko veicām,” sacīja Ciprs.
Trīs deputātu balsis nodrošina Grieķijas premjerministra Cipra trauslo pārsvaru parlamentā. Ar šīm balsīm pietika, lai valsts pieņemtu šo likumprojektu un ķertos klāt nākamajam posmam taupības epopejā.
