Parlamenta deputāti ārkārtas sēdē naktī uz sestdienu, 11.jūliju, pilnvaroja Grieķijas delegāciju ar premjeru Aleksi Cipru priekšgalā apspriest ar starptautiskajiem aizdevējiem vienošanos par kredīta programmu, kas paredzēta uz trīs gadiem.
Prezentējot jauno programmu parlamentam, Ciprs atzina, ka runa ir par „sarežģītu reformu programmu”, kas gan palīdzēs valstij palikt eirozonā.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) pārstāvji Grieķijas jauno plānu krīzes pārvarēšanai nodēvēja par „pārdomātu”.
Sestdien, 11.jūlijā, grieķu piedāvāto reformu programmu apspriedīs ES finanšu ministri. No viņu lēmuma būs atkarīga arī svētdien, 12.jūlijā, gaidāmā eirozonas valstu vadītāju ārkārtas samita norise, kuri būs pulcējušies Briselē īpaši Grieķijas aizdevuma dēļ.
Vēstīts, ka ceturtdien Grieķija nosūtījusi aizdevējiem savu jaunāko reformu plānu. Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Starptautiskajam Valūtas fondam iesniegtajā dokumentā Grieķija piedāvājusi veikt nopietnas izmaiņas pensiju sistēmā un paaugstināt nodokļus apmaiņā pret jaunu, trīs gadus ilgu glābšanas aizdevuma programmu. Šī programma būtu vairāk nekā 53 miljardus eiro liela, un no šīs summas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai tiktu novirzīti 35 miljardi.
Šonedēļ arī eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) saņēma Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.
Pirms tam, 6.jūlijā, Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Tas gan notika neraugoties uz 5.jūlijā Grieķijā notikušo referendumu par aizdevēju nosacījumiem, kurā pret to iestājās 61,31% balsotāju.
