Grieķijai šis ir svarīgs brīdis, tā kā nākamās nedēļas sākumā eirozonas dalībvalstu ministri lems par atbalsta laika pagarināšanu Grieķijai vēl pusgada garumā.
Grieķija cer uz vēl diviem miljardiem eiro, kā arī jauno kredītlīniju, ko valstis sola atvērt nākamajā gadā.
Grieķija gatavojas apstiprināt liesu budžetu, kas iekļaujas eirozonas nosacījumu rāmī. Prognozes liecina, ka ekonomika valstī pamazām atkopjas un Grieķija var gaidīt teju 3% lielu ekonomikas pieaugumu.
Taču bedre, no kuras cenšas izkļūt krīzes sistā valsts, joprojām ir dziļa. Grieķija vēl cer uz gandrīz divu miljardu eiro lielu pēdējo aizdevuma daļu, kā arī uz eirozonas valstu apsolīto kredītlīniju, kas papildus nostiprinātu starptautisko tirgu uzticību Grieķijai, kā arī palīdzētu Grieķijai pēc tam, kad starptautiskais aizdevums būs noslēdzies.
Taču, lai tas notiktu, eirozona joprojām gaida no Grieķijas valdības vairākus mājas darbus un reformas, kurus negatīvi vērtē sabiedrībā. Arī pēdējā laikā Grieķija piedzīvojusi vairākus streikus pret ieilgušo jostas savilkšanu - samazinātajām algām, pensijām, lielākiem nodokļiem un zaudētajām darba vietām.
Tagad aizdevēji lūdz vairāk informācijas par pensiju sistēmas reformām, kā arī aicina apsvērt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu viesnīcu biznesam, kas reaģējis ar sašutumu.
Grieķijas valdības pārstāvji jau pirmdien, ierodoties Briselē, tomēr sagaida, ka eirozonas valstu ministru sanāksmē vēl pirms sākusies garās Ziemassvētku brīvdienas izdosies vienoties gan par noslēdzošās aizdevuma daļas piešķiršanu, gan par kredītlīnijas atvēršanu valstij nākamā gada sākumā.
Šie būtu naudas krājumi, kam Grieķija pieskartos tikai ārkārtas gadījumā. Izšķirošs būs tā sauktās „troikas” jeb aizdevēju – Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda - ziņojums par to, kāda īsti ir situācija valstī.
Vārdā nenosaukti diplomātiski avoti jau pauduši, ka vienošanos panākt būs ļoti grūti, jo aizdevēji pretēji Grieķijas valdības vēlmēm negribēs lēmumus pieņemt steigā.
Grieķija joprojām paliek eirozonas lielākais rūpju bērns, kuram, tiesa gan ir redzama izeja no krīzes, kamēr mierīgas dienas nesola arī vairākas citas valstis, īpaši tāda liela ekonomika kā Francija un arī Itālija. Budžeta deficīta un arī liela ārējā parāda dēļ, kas pārsniedz eirozonas atļauto robežu, abas valstis ir īpašā uzmanības centrā, galvenokārt, Francija, kura pavēstījusi, ka nekādā veidā nespēs uzlabot rādītājus arī nākamgad. Pavasarī Eiropas Komisija sola vēlreiz izvērtēt Francijas budžeta situāciju, taču par tā pārkāpumiem teorētiski draud sods.
