Grieķijas iedzīvotāji krīt izmisumā; arī tūrisma nozare sāk «buksēt»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Grieķija gatavojas svētdien gaidāmajai tautas nobalsošanai, kas lielā mērā izšķirs tās tālāko dalību eirozonā un pat Eiropas Savienībā (ES). Gan Grieķijas valdība, gan starptautisko aizdevēju pārstāvji atzīst, ka valsts finanšu situācija arvien pasliktinās. Par to, kas tajā mainīsies nākamnedēļ, kad būs zināms referenduma iznākums, abām pusēm skaidrības nav.

Eiropgrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms atzinis, ka Grieķijas finanšu situācija kļūst arvien sarežģītāka un, ja grieķi svētdien nobalsos pret pēdējiem aizdevēju glābšanas nosacījumiem, tā kļūs grūti izvērtējama.

Pagaidām ir zināms, ja tomēr Grieķijas pilsoņi atbalstīs aizdevējus, nevis premjera Alekša Cipra valdību, tā atkāpsies. Taču, kas notiks, ja tā saņems uzticības mandātu, skaidras atbildes nav arī premjeram.

„Nākamajā dienā mēs visi būsim vienoti savos centienos, lai valsts pārvarētu šo finanšu krīzi, cik drīz vien iespējams. Un, protams, lai pārvarētu to, saglabājot mūsu cilvēku cieņu un mūsu valsts suverenitāti," saka Ciprs.

Tikmēr Grieķijas pilsētās saglabājas rindas pie bankomātiem, jo ievesti naudas izņemšanas ierobežojumi. Grieķijas finanšu problēmas jau sāk iespaidot valstij nozīmīgo tūrisma nozari, daudzi atsakās šurp braukt vai arī pārtrauc ceļojumus tieši banku karšu izmantošanas problēmu dēļ. Vietējie iedzīvotāji atzīst, ka ir noguruši no nemitīgas krīzes. „Mēs gājām caur šo krīzi pēdējos piecus gadus. Mums nebija, ko ēst, mūsu pensijas un mūsu algas ir samazinājušās, bet daži uz tā rēķina ir iedzīvojušies. Premjers kavējas slēgt bankas. Es gan slēgšanu atbalstu. Šīs rindas nav nekas, salīdzinot ar pašnāvībām, zupas virtuvēm un bezpajumtniekiem Atēnu ielās,” saka Atēnu iedzīvotāja Koula Maraki.
 
"Viss, ko es zinu, ir tas, ka mēs visi jūkam prātā. Es nezinu, ko darīt svētdien. Balsojums „jā”, balsojums „nē”. Es nezinu. Viss, ko es zinu, ir tas, ka man pienākas 120 eiro, kad banka atvērsies," piebilst vēl viena atēniete Anisija Kaklamona.

Eiropas Centrālā banka šobrīd ir vienīgais finanšu avots, kas nodrošina Grieķijas banku un savā mērā arī visas valsts darbību. Ņemot vērā drūmo finanšu stāvokli, Grieķijai šobrīd nav piekļuves finanšu tirgiem un valsts finansējums pilnībā ir atkarīgs no tās bankām.

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņojis, ka Grieķijai nākamo trīs gadu laikā būs nepieciešami vēl 50 miljardi eiro, tai skaitā 36 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem, lai stabilizētu valsts finansiālo situāciju.

Ziņojumā par Grieķijas finansiālajām vajadzībām SVF arī samazināja valsts ekonomiskās izaugsmes prognozi no 2,5% līdz 0%.

SVF norādīja, ka izmaiņas Grieķijas politikā un tās finansiālajās prognozēs kopš 2015.gada sākuma ir "ievērojami palielinājušas [Grieķijas] finansiālās vajadzības".

Fonds arī norādīja, ka pašreizējie Grieķijas un ES aizdevēju priekšlikumi nerisina šo problēmu.

"Grieķija turpmāk saskarsies ar ievērojami lielākām finansiālajām vajadzībām nekā mēs domājām pagājušajā gadā," žurnālistiem pavēstīja augsta ranga SVF amatpersona.

Grieķijai "būs nepieciešams daudz visaptverošāks parāda apkalpošanas process, lai nodrošinātu, ka parāds paliek ilgtspējīgs," sacīja amatpersona.

SVF uzsvēra, ka īpaši svarīga ir nepieciešamība pagarināt Grieķijas oficiālā parāda atmaksas termiņu no 20 līdz 40 gadiem.

Jau ziņots, ka dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu.

Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai. Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.

Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti