Grieķijas vēlētāji svētdien pārliecinoši noraidījuši starptautisko aizdevēju izteiktos piedāvājumus, kas būtu ļāvuši valstij izvairīties no maksātnespējas, apmaiņā prasot jaunus taupības pasākumus un reformas.
Nožēlo, bet respektē grieķu izvēli
Pirmdien, 6.jūlijā, telefonkonferneci sarīkojuši visi institūciju vadītāji un vakarā Parīzē tiksies Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands.
Pēc referenduma rezultātu paziņošanas pirmdien eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms paziņojis, ka ir ļoti žēl par šo rezultātu un to, kā tas ietekmēs Grieķijas nākotni, jo valsts atlabšanai reformas ir nepieciešamas.
Eiropas Komisija rakstiskā paziņojumā vēsta, ka ņem vērā Grieķijas pilsoņu vēlmi un prezidents Žans Klods Junkers gan pirmdien, gan otrdien konsultēsies ar visu 18 eirozonas valstu vadītājiem un Eiropas Savienības institūciju līderiem un otrdien paudīs savu nostāju Eiropas Parlamentā Strasbūrā.
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs atzinis, ka grieķu „nē” ir jārespektē, bet atzinis, ka ar šo balsojumu, kuram ir liela nozīme, Eiropa un Grieķija ir iegājusi ārkārtīgi grūtā un pat dramatiskā laikā. Viņš aicinājis nekavējoši sagatavoties humānās palīdzības programmai Grieķijai, kas varētu būt nepieciešama tuvākajās dienās.
Lielākās Grieķijas kreditores - Vācijas - ekonomikas ministrs un kancleres Angelas Merkeles vietnieks Zigmārs Gabriels paziņojis, ka Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir nodedzinājis pēdējos tiltus ar Eiropu.
Pirmdienas vakarā Angelai Merkelei ir paredzētas darba vakariņas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu Parīzē, kurās Vācijas līderei ir jāizlemj, vai saglabāt nepiekāpīgu nostāju vai arī iet pretī grieķiem, kas, kā lēš analītiķi, varētu sadusmot tās mazākās eirozonas valstis, kuras arī ir pieredzējušas krīzes un aizdevuma nosacījumu grūtības.
Kāds anonīms avots no franču diplomātu korpusa medijiem paudis, ka abi līderi sazvanījušies jau svētdienas vakarā un Merkele atzinusi, ka grieķu „nē” ir jārespektē.
Savukārt, Eiropas Centrālā banka sasaukusi ārkārtas padomi, tai ir jāizlemj, vai pastiprināt un pagarināt atbalstu Grieķijas finanšu institūcijām vai sagaidīt eirozonas līderu lēmumu cerībā, ka tomēr vienosies par jaunu pasākumu kompleksu sadarbībā ar Grieķiju.
Sagaidāms, ka aktīvas debates par Grieķiju būs arī Eiropas Parlamentā, kam šonedēļ notiek sesija Strasbūrā. Jau pēc rezultātu paziņošanas lielāko politisko grupu līderi pauda savu redzējumu. Labēji centriskās Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers norādīja, ka Brisele turpinās palīdzēt Grieķijas cilvēkiem, taču kopumā šis esot slikts signāls gan Eiropai, gan Grieķijai un ka nav iespējams sadarboties ar politiķiem, kas aizdevējus sauc par teroristiem.
„Tās nebūt nav beigas,” savukārt mierinājis liberāļu līderis Gijs Verhofstads.
Savukārt ar aplausiem par referenduma rezultātu nav skopojušies eiroskpetiķi. Francijas Nacionālās frontes līdere un Eiropas Parlamenta deputāte Marina Lepēna sacījusi, ka grieķu „nē” ir balsojums pret Eiropas oligarhiju un vienotās valūtas uzspiešanu par visu varu. Grieķu referenduma iznākumu uzteicis arī Spānijas kreisās partijas „Podemus” līderis Pablo Iglesias, kura popularitāte būtiski aug pirms decembrī gaidāmajām vēlēšanām.
Atēnas gaida ECB palīdzību un cer uz jaunām sarunām
Lai arī politiskie un finanšu eksperti prognozē, ka arvien ātrāk tuvojas iespējamā Grieķijas izstāšanās no eirozonas, paši Atēnu pārstāvji šādu iznākumu nevēlas. Ar jaunu finanšu ministru Grieķija ir gatava iesaistīties jaunās sarunās ar aizdevējiem jau vistuvākajā laikā. Tikmēr tiek norādīts, ka pašlaik visvairāk tiek gaidīts Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par turpmāko atbalstu Grieķijas banku sistēmai.
61 procents nodotu balsu pret starptautisko aizdevēju piedāvājumu Grieķijas ekonomikas stabilizēšanai tomēr nenozīmē Grieķijas vēlmi izstāties no eirozonas. Šādi apgalvojumi pēc Grieķijas referenduma izskan gan vienkāršo iedzīvotāju, gan politiķu paziņojumos.
Uz to savā uzrunā tautai norādījis arī Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, viņš sacīja, ka, ņemot vērā pagājušās nedēļas ļoti sarežģītos apstākļus, grieķi izdarījuši ļoti drosmīgu izvēli.
“Taču es ļoti labi apzinos, ka šis nav mandāts attiecību saraušanai ar Eiropu, bet gan mandāts stiprināt mūsu sarunu pozīciju dzīvotspējīga risinājuma meklēšanai,” uzsvēra Aleksis Ciprs.
“Grieķija atgriezīsies pie sarunu galda, un mūsu galvenā prioritāte ir cik vien iespējams ātri savest kārtībā banku sistēmu finansiālās stabilitātes sasniegšanai. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas Centrālā banka pilnībā saprot gan kopējo finansiālo stāvokli, gan mūsu valsts krīzes humāno dimensiju,” sacīja premjers.
Cipram turpmākajās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem nāksies cīnīties bez sava tuvākā līdzgaitnieka, finanšu ministra Jaņa Varufaka, kurš paziņojis par atkāpšanos no amata. Par spīti referenduma iznākumam, Varufakis norādījis, ka eirozonas finanšu ministru vidū pret viņu esot izteikta nepatika. Ministram arī esot likts noprast, ka bez viņa premjerministram varētu būt vieglāk panākt vienošanos. Vienlaicīgi Varufakis norādījis, ka kreditoru nepatiku viņš izbaudīšot ar lepnumu.
Izdevums „The Telegraph” norāda, ka Janim Varufakim ir izdevies sasniegt iepriekš neiedomājamo – vienotību eirozonā. Izdevums arī pieļauj, ka Jaņa Varufaka vietā varētu stāties Grieķijas starptautisko ekonomisko attiecību ministrs Eiklīds Cakalots.
Oksfordā studējušais ekonomists tiek uzskatīts par pašlaik valdošās partijas “Syriza” ekonomiskās politikas autoru. Atšķirībā no citiem partijas biedriem Cakolots iestājas par turpmāku palikšanu eirozonā, aicinot piešķirt starptautisku garšu jebkādām nākotnes alternatīvām. Viņš arī aicinājis pret Grieķiju neattiekties kaut kā īpaši, bet gan attiekties pret Grieķiju kā vienlīdzīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Pēc referenduma rezultātu paziņošanas par savu atkāpšanos no amata ir paziņojis arī bijušais premjerministrs Antonis Samars, kurš vadīja labēji centrisko partiju „Jaunā demokrātija” un kurš aktīvi aicināja atbalstīt tā dēvēto „jā” kampaņu.
Grieķu izdevums „Kathimerini” norāda, ka pašlaik atslēgas Grieķijas krīzes ja ne atrisināšanai, tad mīkstināšanai ir Eiropas Centrālās bankas rokās, jo no tās darbībām ir atkarīga turpmāko notikumu attīstība.
Piemēram, Eiropas Centrālā banka varētu izlemt arī turpmāk saglabāt likviditāti cik vien iespējams zemā līmenī, cerot, ka eirozonas pārstāvji atsāks sarunas ar Grieķijas valdību, domājot arī par iespējamo jauno Grieķijas pagaidu valdību.
Taču šāds scenārijs, vismaz grieķu valdību, visticamāk, neapmierinās. Sliktākais variants varētu būt pilnīga sarunu iesaldēšana ar Grieķiju, kas nozīmētu Grieķijas banku sistēmas slēgšanu un neiedomājamas krīzes aizsākšanos. Izdevums arī prognozē, ka, visticamāk, Eiropas Centrālā banka neļaus sabrukt Grieķijas finanšu sistēmai, taču arī Aleksim Cipram netiks ļauts kļūt par varoni vai uzvarētāju turpmākajās sarunās. Tas varētu liecināt par jaunas, proeiropeiskas koalīcijas veidošanos vai arī pilnībā jaunām parlamenta vēlēšanām.
Jau ziņots, ka svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo.
Savukārt pirmdien no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis .
Referendumu Grieķijas premjers Aleksis Ciprs rosināja pēc tam, kad Grieķija noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Eiropas Komisija (EK) oficiālajā paziņojumā svētdienas vakarā norādīja, ka pieņem zināšanai referenduma rezultātus un tos respektē.
