Aizdevēji esot gatavi Grieķijai izmaksāt 1,8 miljardus eiro, ja Grieķijas parlaments nobalsos par reformām. Viņi vēlas, lai Alekša Cipra valdība atbalstītu galvenās reformas attiecībā uz pensionāriem un pievienotās vērtības, ko tā līdz šim ir noraidījusi.
Šie līdzekļi tiktu izmaksāti „tiklīdz Grieķijas parlaments apstiprinās vienošanos ar kreditoriem un pieņems pirmo likumdošanas paketi”.
Saskaņā ar avotu pausto, piedāvājums esot jau nosūtīts Vācijas parlamenta locekļiem, kuri balsos par priekšlikumiem, ja Grieķijas valdības sestdien pieņems šo darījumu.
Termiņa pagarināšanā varētu iesaistīties arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), bet tikai tad, ja tiks ievēroti noteikti nosacījumi, tostarp būs skaidri pierādījumi, ka Atēnas tikusi uz uzticama ceļa parādu ilgtspējai.
Šī būtu jau trešā termiņa pagarināšana kopš pērnā gada decembra un nodrošinātu krīzē nonākušajai valstij vairāk laika, lai ar Eiropas partneriem vienotos par turpmāku finanšu atbalstu. Tāpat kreditori apmaiņā pret reformām būtu gatavi piešķirt Grieķijai papildu 1,8 miljardus eiro, lai tā varētu veikt parādsaistību maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam.
Kamēr daudzi pauž bažas par eirozonas stabilitāti, Latvijas ekonomisti norāda, ka Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz mūsu valsts ekonomiku ir maznozīmīga. Latviju galvenokārt iespaidos tas, kā Grieķijas parādu krīze atsauksies uz lielākajām eirozonas ekonomikām.
Jau vēstīts, ka trešdien un arī ceturtdien notikusī Grieķijas valdības un ES tikšanās ir bijusi neveiksmīga, jo vienošanās aizvien nav panākta, un tiek ziņots, ka Eiropas Savienības līderi pastiprina spiedienu uz Atēnām pirms sestdien gaidāmās Eirogrupas sanāksmes.
Pēc dažādu avotu informācijas, Grieķijas premjers Aleksis Ciprs ticies ar Vācijas un Francijas līderiem, cenšoties mazināt spriedzi starp Atēnām un starptautiskajiem aizdevējiem pēc tam, kad ceturtdien jau kārtējo reizi Eirogrupā netika rasts risinājums Grieķijas parādu krīzei.
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms brīdināja, ka daudzos jautājumos joprojām pastāv lielas domstarpības, bet diplomātiskie avoti atklāja, ka Eiropas Savienības valstu vadītāji aicinājuši Grieķiju pieņemt aizdevēju nosacījumus, jo tās laika rezerves ir izsīkušas. Visas cerības tagad tiek liktas uz nākamo, jau sestdien gaidāmo eirozonas finanšu ministru sanāksmi.
Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.
