Līdz ar to sanāksmē vislielākā uzmanība tiks pievērsta Grieķijas pozīcijas izzināšanai un diskusijām par turpmāko rīcību.
Vēl piektdien bija visai lielas cerības, ka vienošanos starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem izdosies panākt un Grieķijas maksātnespēja varētu tikt novērsta, bet Grieķijas premjerministra lēmums izsludināt referendumu par šo jautājumu Briseles gaiteņos ir radījis pamatīgu apjukumu. Galvenokārt jau tāpēc, ka aizdevēji vēl piektdien nāca klajā ar visai dāsnu piedāvājumu, kas apmaiņā pret prasītajām reformām ļautu Grieķijai līdz novembrim saņemt aptuveni 15 miljardus eiro. Tagad situācija ir pamatīgi mainījusies un tā vien liekas, ka nevienam nav īstas skaidrības, ko gaidīt tālāk.
Pirms gaidāmās eirozonas finanšu ministru tikšanās Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms paziņojis, ka viņš par Grieķijas premjerministra lēmumu ir ļoti negatīvi pārsteigts. Pēc viņa vārdiem, Grieķijas lēmums sarīkot referendumu faktiski ir aizvēris Grieķijai durvis tālākām sarunām.
“Negatīvā attieksme pret triju institūciju piedāvājumiem un faktiska to noraidīšana ir ļoti bēdīgs lēmums. Mūsuprāt, durvis joprojām bija vaļā sarunu noslēgšanai. Taču ar šo lēmumu durvis ir aizvērtas un grieķu tautai tiek nosūtīts ļoti negatīvs signāls. Šodien mēs uzklausīsim grieķu ministru un uzzināsim, vai mēs visu esam sapratuši pareizi. Un tad jau mēs varēsim runāt par iespējamām sekām,” sacīja Deiselblūms.
Arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible atzinis, ka Atēnu lēmums rīkot referendumu nozīmē to, ka Grieķija vienpersoniski ir pārtraukusi jebkādas turpmākas sarunas. Šoible atzinis, ka nekāda plāna B šai situācijai neesot un arī neviens no viņa kolēģiem pirms šīsdienas sarunām neredzot nekādas iespējas kaut ko darīt. Tas tikai nozīmējot to, ka jau otrdien starptautiskā palīdzības programma, visticamāk, noslēgsies.
Taču ne visi politiķi Grieķijas referendumu pilnībā nosoda. Tā, piemēram, Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels aicinājis Eiropas partnerus būt atvērtiem šim balsojumam. Pēc viņa vārdiem, ja būs skaidri pateikts, ka referendums ir par konkrētu piedāvājumu krīzes atrisināšanai, tam būs zināma jēga.
Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda savukārt norādījusi, ka aizdevēji arī turpmāk strādās ar Grieķiju par spīti pašreizējais situācijai.
“Kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku mēs vienmēr esam izrādījuši fleksibilitāti, lai pielāgotos jaunajai politiskajai un ekonomiskajai situācijai Grieķijā,” sacīja Lagarda.
“Mūsu kopējais mērķis ir atjaunot Grieķijas ekonomikas stabilitāti un finansiālo neatkarību, līdzīgi kā tas savulaik bija Īrijā un Portugālē. Tam ir nepieciešama sabalansēta pieeja. No vienas puses, ir nepieciešamas dziļas strukturālās reformas ar mērķi padarīt grieķu ekonomiku modernāku un konkurētspējīgāku, lai tā varētu radīt izaugsmi un jaunas darbavietas. Taču tāpat ir nepieciešama finansiālā konsolidācija un finansiāls atbalsts no Eiropas partneriem. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie šiem principiem un turpināsim savu darbu,” norādīja Lagarda.
Savukārt Eiropas Komisijas ekonomisko un finanšu lietu komisārs Pjērs Moskovisi norādījis, ka šīvakara sarunu laikā pats galvenais ir rūpīgi izpētīt, cik tālu sarunas ir nonākušas, kādi ir bijuši piedāvājumi, un pats galvenais - uzklausīt, kāda tieši ir Grieķijas puses nostāja.
Moskovisi paudis viedokli, ka atšķirības tiešām pastāv, taču tās ir salīdzinoši mazas un patiesībā pārvaramas. Jebkurā gadījumā no Eiropas puses ir skaidra vēlme saglabāt Grieķiju eirozonā, taču tagad sava politiskā griba ir jāpierāda Grieķijai.
Tikmēr lielākajā daļā grieķu paziņojums par referendumu izraisīja paniku. Uzreiz pēc valdības vadītāja uzstāšanās Atēnās izveidojās garas rindas pie bankomātiem, jo iedzīvotāji raizējas par savu noguldījumu drošību. Daži šos plānus apsveica, tikmēr citi vērsa uzmanību uz valdošās partijas “Siriza” liekulību.
“Es nedomāju, ka referendums ir tik slikta ideja. Vismaz mums ir premjers, kurš vēlas noskaidrot mūsu viedokli. Nav vajadzības par to bēdāties,” uzskata Atēnu iedzīvotāja Dorisa.
““Siriza” neatbalstīja referenduma rosināšanu 2012.gadā. Tagad pēkšņi tā ir pareiza lieta. Loģiski, ka cilvēki ir bēdīgi, tas nav nekas neparasts,” saka Atēnu iedzīvotāju Stefans.
Jau vēstīts, ka Grieķija piektdien noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis, ka par starptautisko kreditoru piedāvāto reformu un taupības pasākumu plānu nākamsvētdien, 5.jūlijā, rīkos referendumu.
Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam valūtas fondam.
