Labrīt

8 gadus vecs zēns Vecrīgā garāmgājējus aicina pārbaudīt iemaņas šahā

Labrīt

Eiropā paplašinās Nīderlandes vistu olu skandāls

Grieķijas ekonomikā uzlabojumus nejūt; Cipra rīcībā atrod skandalozus faktus

Grieķijas ekonomikā uzlabojumus nejūt; Cipra rīcībā atrod skandalozus faktus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ekonomiskā situācija Grieķijā, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem par uzlabojumu, aizvien uzrāda smagas krīzes pazīmes. Saskaņā ar starptautiskā pētījumu, ko veicis Vašingtonā bāzētais pētnieciskais centrs ''Pew'', 88% Grieķijas iedzīvotāju par lielāko apdraudējumu savai valstij uzskata slikto ekonomisko stāvokli. Lai gan pavadīti jau septiņi gadi, kuru laikā valsts saņem apjomīgu starptautiskā aizņēmuma finanšu atbalstu, situācijas uzlabošanos neredz nedz parastie iedzīvotāji, nedz ekonomisti un uzņēmēji. Tikmēr grieķu presē parādās aizvien jauni skandāli par valsts politiskās vadības lēmumiem.

Grieķijas pārāds pārsniedz 200 miljardus eiro

Divarpus gadus pie varas esošajai kreisi radikālā premjera Alekša Cipra valdībai ir maz iemeslu lepoties. Signālu, ka valsts ekonomika būtu sasniegusi zemāko punktu un uzsāktu augšupeju, tikpat kā nav. Kapitāla kontroles pasākumus atslābina, bet neatceļ.

Septiņus gadus ilgstošā pakļaušanās starptautisko aizdevēju nu jau triju memorandu prasībām, neskatoties uz sākotnējiem valdības solījumiem, vēl aizvien nav galā.

Turklāt ir lielas šaubas, vai valsts ekonomika tuvākajos gados spēs patstāvīgi noturēties uz savām kājām bez papildu starptautisko donoru naudas. Šī brīža valsts parāds pārsniedz 200 miljardus eiro, tā atdošanai regulārajos maksājumos ar saviem ienākumiem valstij var nepietikt. Par to sarunā ar Latvijas Radio stāsta Grieķijas tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Vasilis Korkidis:

“Mums nepieciešams atrisināt ārējā parāda problēmu, kas nav dzīvotspējīgs. Otrkārt, jārunā par budžeta pārpalikumu, kas tiek nodrošināts uz grieķu iedzīvotāju asins un sviedru rēķina. Treškārt, mums nepieciešama politiskā un sabiedriskā stabilitāte. Tad līdz 2022.gadam situācija var normalizēties. Kāpēc es pieminu 2022.gadu? Jo tad manai valstij jāizmaksā lielākais ārējā parāda maksājums - 33 miljardi eiro. Tas ir vairāk nekā 15% no valsts iekšējā kopprodukta, ko paredz memorands. Ja valsts IKP paliek tāds kā šobrīd, mums nepietiks naudas, nedz lai veiktu parāda atmaksas maksājumu, nedz arī iekšējo vajadzību apmierināšanai. Pēc daudzu ekspertu prognozēm, tas nozīmē, ka var sekot ceturtā aizdevuma programma.”

Uzņēmējus nospiež nesamērīgi lieli nodokļi

Konfederācijas vadītājs klāsta, ka lielākās problēmas uzņēmējiem šobrīd sagādā nesamērīgi liels nodokļu slogs. Piemēram, viņa ģimenes uzņēmumam, kas kopš 1961.gada tirgo specializēto kuģu elektronisko aprīkojumu, šobrīd valstij no peļņas jāsamaksā gandrīz 70%. Arī fiziskajām personām ir lielas grūtības norēķināties ar valsti. Saskaņā ar pēdējiem Grieķijas Finanšu ministrijas datiem, katrs trešais nodokļu maksātājs nav veicis pirmo iemaksu no ienākuma nodokļa noteiktajā termiņā, kas beidzas 31.jūlijā. Uz finanšu grūtībām atsaucas arī cilvēki ielu aptaujā.

''Protams, mēs nevaram tikt ar to galā. Ar katru dienu situācija kļūst aizvien sliktāka. Nezinu, kāpēc politiķi aizvien palielina nodokļus, bet cilvēki nespēj tos samaksāt,” saka kāda sieviete. Optimisma nav arī uzrunātajam vīrietim: ''Cilvēkiem ir maz naudas. Viņi cenšas samierināties, jo uzskata, ka var būt vēl sliktāk”.

Esošā grieķu valdība izvairās no tik negatīvas ekonomiskās situācijas raksturošanas. Gluži pretēji, premjerministrs Aleksis Ciprs savu runu parlamenta priekšā papildinājis ar optimistiskām prognozēm:

“Soli pa solim mēs realizējam stratēģisko plānu, lai izkļūtu no krīzes. Ekonomikas jomā uzticība ir atjaunojusies. Valstī virzās pozitīva pieauguma tendences. Esam veiksmīgi atgriezušies starptautiskajos tirgos. Atrodamies noslēguma posmā, lai pēc gada pabeigtu arī memorandu periodu valstī.”

Varufakis grāmatā atklājis, ka Cipra valdība pieļavusi ''Grexit''

Paša premjera pozīcijas ik pa laikam satricina ne vien opozīcija, bet arī viņa valdības bijušais finanšu ministrs – ekstravagantais Janis Varufakis, kurš šobrīd pārstāv kreiso politisko kustību ar nosaukumu “diem25” jeb “Demokrātijas Eiropā kustība 2025”. Varufakis šopavasar ir publicējis grāmatu, kurā piefiksējis savas vēl finanšu ministra amatā aizvadītas Grieķijas nākotnei izšķirošās oficiālās pārrunas un neoficiālās sarunas. Grāmatā atklātas pārsteidzošas detaļas par valsts glābšanas plāniem pirms un uzreiz pēc Cipra komandas varas grožu pārņemšanas. Proti, vienā no fragmentiem Varufakis atklājis, ka

pirms diviem gadiem, jau esot pie varas, kreiso radikāļu valdība ir pieļāvusi vācu finanšu ministra Volfganga Šoibles izteiktā ierosinājuma par Grieķijas izstāšanos no eirozonas jeb ''Grexit'' varbūtību.

Pats Varufakis šīgada aprīļa intervijā sabiedriskajam televīzijas kanālam ERT klāstījis, ka būtu “par” šādu scenāriju:

''Referendumā 2015.gada 5.jūlijā sabiedrība ļoti labi izprata situāciju. Tautas atbilde bija ļoti precīza un gudra. Manā izpratnē, vēstījums bija tāds: dariet visu, ko varat, lai noturētu Grieķiju eirozonas ietvaros, tai pašā laikā saglabājot valsts dzīvotspēju. Bet nebaidieties un neparakstiet nedzīvotspējīgo vienošanos, kas turpinās valsts pārvēršanu par tuksnesi. Lai kā jūs nebiedētu ar ''Grexit'', nepadodieties! - Tāds bija vēstījums, ko sapratu es un vēl 100% tos, kas nobalsoja ar “nē”.''

Grāmatā publicētās atziņas izraisīja opozīcijas partiju sašutumu. Lielākā opozīcijas partija “Jaunā demokrātija” pieprasīja izveidot parlamenta komiteju, kas skaidrotu, vai tiešām Ciprs gatavojies atteikties no eiro par labu nacionālajai valūtai. Komitejas izveidošanas ideju gan noraidīja. Arī opozīcijas partijas “Demokrātijas koalīcija” parlamenta deputāte Evi Hristofilopulu prasa pēc skaidrības:

“Pamazām veidojas visa kopaina. No vienas puses, Ciprs apsūdzēja Šoibli, ka viņš vēlas mūs izmest no Eiropas. No otras puses, pats Ciprs gatavoja valsts izstāšanās plānu un sekoja Venecuēlas prezidenta Maduro piemēram.

Lai Ciprs atklāti pasaka: kas tad viņam bija Šoible – ienaidnieks vai sabiedrotais?”

Jaunu skandālu izraisīja kādas anonīmas Venecuēlas augsta ranga amatpersonas atklāsmes par to, ka laika posmā no 2012. līdz 2013.gadam Aleksis Ciprs vērsies pēc atbalsta pie Krievijas un Ķīnas, kā arī cerējis uz naftas piegādēm no Venecuēlas un Irānas. Apjautis, ka nepieciešamo palīdzību no šīm valstīm uz pieņemamiem noteikumiem nesaņems, Ciprs pievērsies Ekvadorai, Argentīnai un Brazīlijai. Premjers savu vainu minētajos piemēros nesaskata.

Kā vainīgo notiesā statistikas iestādes vadītāju par deficīta apmēru izpaušanu

Tomēr vainīgs ekonomiskās krīzes attīstībā Grieķijā atrasts. Un tas ir bijušais valsts statistikas iestādes ELSTAT vadītājs Andreas Georgiu, kurš 2010.gadā paziņojis starptautiskajām iestādēm par būtiski lielāku valsts budžeta deficīta apmēru, nekā iepriekš šķita. Formāli statistiķi vaino apkopoto datu nesaskaņošanā ar iestādes valdi. Taču faktiski viņa pāridarījumu saskata daudz smagāku – proti, ka viņš pārspīlēja grieķu deficīta rādītājus, lai starptautiskie aizdevēji ieviestu bargākus taupības pasākumus. Pagājušajā nedēļā grieķu tiesa piesprieda viņam divus gadus cietumsoda, kas atlikts uz trīs gadiem. Šis spriedums izraisīja asu Eiropas Komisijas un starptautisko ekspertu reakciju, kuri sauc šo lietu par farsu ar iebiedēšanas nolūku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti