Šie banku ierobežojumi ieviesti 28.jūnijā pēc tam, kad strupceļā nonāca Atēnu un starptautisko aizdevēju sarunas. Savukārt Eiropas Centrālā banka nolēma nepalielināt ārkārtas finansējuma apjomu Grieķijas centrālajai bankai.
Bet Grieķijas premjers Aleksis Ciprs solījis ceturtdien iesniegt jaunu „reālistisku plānu” izejai no krīzes. Ceturtdiena ir termiņš, līdz kuram Grieķijai uzdots iesniegt jaunu programmu aizdevuma saņemšanai.
No Grieķijas tiek gaidīts detalizēts plāns, ne vien vispārēji cipari un frāzes „veikt reformas ekonomikā”, ceturtdienas rītā intervijā LTV pauda Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”). Priekšlikumi faktiski tiek gaidīti līdz piektdienas rītam.
Tad Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka to izvērtētu, un sestdien to apspriedīs finanšu ministri. Savukārt svētdien valstu premjeri dosies uz Briseli, kur tiks pieņemts lēmums.
Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) trešdien saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.
Lai saņemtu jaunu finanšu palīdzību, Atēnām līdz ceturtdienai jāiesniedz komplekss reformu plāns pirms svētdien plānotā Eiropas Savienības valstu līderu samita, un tas būs galīgais termiņš, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un izejas no eirozonas. Avoti vēsta, ka Grieķija piedāvā reformēt nodokļu un pensiju sistēmu, kā arī sola stiprināt un modernizēt valsts ekonomiku.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
