Nauda turpmākajiem mēnešiem Grieķijai tiks piešķirta tikai tad , ja šis reformu plāns būs pietiekami nopietns un apmierinās aizdevējus. Tomēr Grieķijas premjers Aleksis Ciprs jau ir paziņojis, ka taupībai ir pielikts punkts.
Jaunajai Grieķijas valdībai un starptautiskajiem ekspertiem, visticamāk, bija ļoti saspringta nedēļas nogale. Tikai divarpus dienu laikā viņiem bija jāvienojas par jaunu reformu plānu, ko iesniegt aizdevējiem. Bez pietiekami nopietna pasākumu saraksta tik ļoti nepieciešamie miljoni Grieķijas budžetam netiks piešķirti. Tomēr Atēnas cer, ka starptautiskie aizdevēji piekritīs ņemt vērā ne visai veiksmīgu ekonomisko situāciju un ļaus šogad un arī turpmāk taupīt mazāk, kā bija iepriekš iecerēts.
Jau vēstīts, ka vairāku stundu sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
