Grieķijas premjerministra Alekša Cipra kolēģi partijā "Syriza" gan jauno vienošanos sauc par priekšvēlēšanu solījumu pārkāpumu un taupības politikas turpināšanos, taču premjers visiem neapmierinātajiem piedraudējis ar jaunām vēlēšanām jau šā gada rudenī.
Pēdējās Grieķijas amatpersonu sarunas ar Eiropas Savienības (ES), Eiropas Centrālās Bankas, Starptautiskā valūtas Fonda un Eiropas Stabilitātes mehānisma pārstāvjiem par jauno aizdevuma programmu ilga 22 stundas. To laikā tika apspriestas pieprasītās reformas, kas Grieķijas valdībai jāievieš apmaiņā pret 86 miljardu eiro lielo palīdzības finansējumu.
Kā otrdienas rītā paziņojis Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots, vienošanās ir panākta un atlikušas vien nelielas detaļas, kas kopējo vienošanās būtību neietekmē.
Tikmēr Eiropas Komisijas preses sekretāre Annika Breidharta norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) ekspertu komanda ir strādājusi dienu un nakti, lai izpildītu to, ko no EK sagaida eirozonas valstu vadītāji un finanšu ministri.
"Sarunas vēl turpinās, lai atrunātu pēdējās detaļas. Tagad ir nepieciešams nākamais solis, kura ietvaros notiks šīs vienošanās politiskā izvērtēšana.
Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir bijis ciešā kontaktā ar sarunvedējiem Atēnās un ir zvanījis arī Vācijas finanšu ministram Volfgangam Šoiblem, kā arī Grieķijas premjeram Aleksim Cipram," tā Breidharta.
Sarunu uzmanības centrā bija finanšu mērķi turpmākajiem trijiem gadiem. Sākotnējā informācija liecina, ka Atēnas ir piekritušas pabeigt šo gadu ar 0,25% budžeta deficītu.
Jau 2016 gadā sākotnējais pārpalikums, neiekļaujot bilancē parāda apkalpošanas izmaksas, plānots 0,5% apmērā, 2017. gadā tie jau būs 1,75%, bet 2018. gadā 3,5%.
Lai jaunā vienošanās stātos spēkā, Grieķijas valdībai ir nepieciešams nekavējoties ieviest 35 dažādus pasākumus. To vidū ir enerģijas tirgus liberalizācija, izmaiņas nodokļos kuģniecības kompānijām, cenu samazināšana ģenēriskajiem medikamentiem, valsts sociālās labklājības sistēmas pārskatīšana, atceļot priekšlaicīgu pensionēšanos un ieviešot tirgus reformas, ko piedāvājusi Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD.
Tāpat Grieķija sarunās piekritusi izveidot jaunu privatizācijas fondu, kas realizēs vērienīgu valsts īpašumu pārdošanu. Piekrists gāzes tirgus liberalizācijai, pensijas vecuma celšanai, jauniem budžeta deficīta griestiem un citām aizdevēju izvirzītām prasībām.
Gaidāms, ka Eirogrupas finanšu ministri tiksies piektdien, lai pārspriestu panākto vienošanos.
Premjerministrs Ciprs šajās dienās saskāries ar savas partijas "Syriza" kolēģu kritiku, kuri norāda, ka jaunā vienošanās faktiski nozīmēs jau tā novājinātās ekonomikas taupības politikas turpināšanos, kas ir pretrunā ar partijas priekšvēlēšanu solījumiem. Atsevišķi politiķi arī nosaukuši jauno vienošanos par milzīgu grieķu līderu sarunu fiasko. Taču, joprojām izpelnoties ļoti augstu popularitāti iedzīvotāju vidū, Ciprs ir brīdinājis neapmierinātos politiķus, ka gadījumā, ja viņi pretosies jaunajiem pasākumiem, jau rudenī varētu tikt izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Vēl pirmdien Grieķijas premjerministrs paziņoja, ka drīzumā plānots samazināt arī ministru algas, atcelt likumdevēju nodokļu brīvdienas, kā arī pārskatīt valsts organizāciju un neatkarīgo pārvalžu vadītāju darba samaksu, jo politiskajai sistēmai esot jāreaģē uz sabiedrības noskaņojumu. Pašlaik likumdevējiem netiek iekasēti nodokļi no 25% viņu algas, kā arī no samaksas, ko viņi saņem par darbu parlamenta komitejās.
Kā norāda grieķu prese, pēc otrdienas vakara balsojuma Grieķijas parlamentā jaunā vienošanās tiks nodota apstiprināšana eirogrupas līderiem. Tas varētu notikt jau trešdien. Pēc tam steidzamības kārtā šī programma vēl jāapstiprina eirozonas dalībvalstu parlamentiem.
Tikai pēc šī procesa beigām Eiropas Stabilitātes mehānismam tiks dota atļauja vēl pirms 20. augusta izsniegt Grieķijai nepieciešamo finansējumu. Grieķija pirmajā maksājuma daļā cer saņemt 25 miljardus eiro, kas ļautu nosegt savas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, tostarp 3,2 miljardus Eiropas Centrālajai bankai, samazināt valdības parādus, bet par atlikušo naudu īstenot banku rekapitalizāciju.
Jau vēstīts par Grieķijas valdības paziņojumu, ka tā vēlas vienošanos par trešo aizdevumu programmu ar aizdevējiem panākt līdz 20. augustam, kas ir gala termiņš 3,6 miljardu eiro parādsaistību atmaksai Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
20.jūlijā Grieķija jau veica parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam, ECB un Grieķijas Centrālajai bankai, ko varēja izdarīt, pateicoties valstij piešķirtajam īstermiņa aizdevumam 7,16 miljardu eiro apmērā.
