Pusdiena

Pusdiena 11.10.2016

Pusdiena

Par terorismu aizturēto sīrieti Vācijas izlūki neveiksmīgi centušies noķert jau iepriekš

Grieķija saņems nākamo aizdevumu daļu - 2,8 miljardus eiro

Grieķija saņems nākamo aizdevumu daļu - 2,8 miljardus eiro

Grieķija saņems nākamo aizdevuma daļu - tā vienojušās Eirozonas dalībvalstis pēc tam, kad Grieķijas valdība ir veikusi kārtējās reformas. Atēnu rīcībā drīz nonāks teju trīs miljardi eiro, no kuriem puse gan tehnisku iemeslu dēļ aizkavēsies.

Līdz oktobra beigām Grieķijas valsts kasē ienāks 2, 8 miljardi eiro, kas lielākoties nepieciešami citu parādu procentu dzēšanai. Grieķija summu saņems pa daļām. Teju divu miljardu eiro izmaksa aizkavēsies, tas esot saistīts ar tehniskiem iemesliem no Grieķijas valdības puses, kas nesot pabeigusi aprēķināt parādu ciparus.

Taču gan Eirogrupas vadītājs Jerūns Desielblūms, gan Grieķijas valdība norādījusi, ka naudas novēlošanās lielas problēmas neradīšot.

Grieķija ar iznākumu ir ļoti apmierināta, un Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots, pametot sanāksmi, sacīja, ka šī bijusi ļoti laba eirozonas valstu tikšanās.

„Grieķijai šī bija ļoti laba Eirogrupa. Bija vienprātīgs lēmums, ka Grieķija ir izpildījusi visus nosacījumus, kas nozīmē, ka tūlīt varam doties uz priekšu ar 1,1 miljardu eiro lielu aizdevumu, un tad, kad būs zināmi visi nepieciešami skaitļi, tad saņemsim arī atlikušos 1,7 miljardus. Tas, ka tie kasē nonāks vēlāk, nav būtiski,”  sacīja Cakalots.

Nauda Grieķijai apsolīta pēc tam, kad tā ir veikusi kārtējās reformas, kas saistītas ar valsts uzņēmumu nodošanu privatizācijai, pensiju samazināšanu un paceltiem nodokļiem.

Taču arī šajā sanāksmē Eirogrupas vadītājs Jerūns Desielblūms atteicās izskatīt Grieķijas valdības nemitīgo lūgumu padomāt, vai nebūtu iespējams atslogot vairāk nekā 300 miljardu eiro lielu parādu, ko Grieķija par šiem gadiem, no aizdevējiem saņemot atbalstu, ir ieguvusi, un kuru tai nāksies atdot.

Eirozonas valstu atturība šajā ziņā ir saistīt ar to, ka tās sagaida arī Starptautiskā Valūtas fonda rīcību, kas arī ir viens no lielajiem naudas devējiem, taču pagaidām par līdzdalību Grieķijas glābšanā no milzu parādiem nerunā.

„Vēl maijā Eirozonas valstu sanāksmē mēs vienojāmies par trim lietām, kuru vidū ir arī lēmums Grieķijas aizdevuma programmas beigās izskatīt iespēju, kā mēs varētu palīdzēt, taču mums jābūt drošiem, ka programma ir pabeigta, un mums ir jāredz, kas notiek ekonomiski un kas vēl ir nepieciešams. Taču Starptautiskajam Valūtas Fondam būtu jāizlemj, vai tas piedalās šajā plānā,” sacīja Desielblūms.

 “Mēs esam atvērti runāt ar fondu un darbs turpināsies. Taču es negrasos katru mēnesi runāt par šo aizdevuma atslogošanu,”  uzsvēra Desielblūms.  

Grieķija joprojām ir ļoti sarežģītā situācijā. Valstī ir vislielākais bezdarbnieku skaits visā Eiropas Savienībā, darbu nevar atrast vismaz 23% cilvēku. Arvien augsts bezdarba procents ir tieši jauniešu vidū, taču pēdējā laikā parādījusies tendence, ka darbu zaudē cilvēki virs piecdesmit gadiem, kurus izstumj no tirgus, priekšroku dodot gados jaunākiem darbiniekiem, kuri ir ar mieru strādāt par lētāku samaksu.

Blakus šīm sociālajām likstām Grieķija ir arī tā valsts, kura uzņēmusi visvairāk bēgļu. Tūkstošiem cilvēku izmitināšana Grieķijai esot izmaksājusi vismaz 0,4 procentus no iekšzemes kopprodukta, aprēķinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tas arī ir papildus slogs jau tā krīzes nomāktajam budžetam, un šogad izdevumi būšot vēl lielāki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti